Klasiskie instrumenti klientu piesaistei, kas darbojas digitālajā laikmetā Apriņķis.lv
- Autors: Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, Dr.oec.
Foto - publicitātes
Digitālā mārketinga risinājumu izmantošana patērētāju sasniegšanā ir kļuvusi par ierastu praksi dažādās nozarēs. Vēl vairāk – strauji pieaug risinājumu dažādība, parādās aizvien jauni piedāvājumi un redzējumi, kā organizēt preču un pakalpojumu veiksmīgāku reklamēšanu. Neraugoties uz vispārējo digitalizāciju, arī klasiskais, tradicionālais mārketings nav miris – joprojām ir virkne dažādu instrumentu, ko ikviens uzņēmums var likt lietā, lai sasniegtu jaunus patērētājus, kā arī uzlabotu sadarbību ar jau esošajiem klientiem.
Ja raugāmies uz sabiedrības iedalījumu pēc paaudžu teorijas (tradicionāļi, baby bomers, X, Y, Z, A paaudzes), tad tradicionālos mārketinga komunikācijas līdzekļus joprojām lieto tradicionāļi (dzimuši līdz 1944. gadam) un baby bomers (dzimuši no 1945. līdz 1960. gadam). Šie klasiskie mediji ir radio, TV un drukātā prese. Nevar aizmirst arī X paaudzi (dzimuši no 1961. līdz 1980. gadam), kuri, manuprāt, aptuveni vienādi lieto gan klasiskos, gan virtuālos kanālus.
Precīzāku datu iegūšanai, protams, būtu jāanalizē arī mērķauditorijas izglītība, dzīvesvieta, nodarbošanās u.tml. Y paaudze (dzimuši no 1981. līdz 2000. gadam) un Z paaudze (dzimuši no 2001. līdz 2012. gadam) noteikti vairs nav klasiskā mārketinga mērķauditorija. Savukārt, A paaudze jeb bērni, kuri dzimuši pēc 2013. gada, komunicē vairs tikai virtuāli.
Balstoties uz šo skatījumu, klasiskajam mārketingam var atrast pielietojumu un to veiksmīgi izmantot.
Tiešais mārketings sniedz kāroto personisko pieeju
Šobrīd, kad informācijas apjomi strauji pieaug, mēs aizvien vairāk novērtējam individuālu pieeju. Dažreiz ir patīkami saņemt vēstuli ar piedāvājumu, kas adresēts (vai vismaz šķietami adresēts) tieši mums. Šeit talkā var nākt tiešais mārketings – laika gaitā tas ir būtiski attīstījies un šobrīd šīs metodes tiek pielietotas aizvien plašāk.
Tiešais mārketings uzrunā katru potenciālo klientu individuāli, un līdz ar to sniedz lielāku atdevi visiem mārketinga pasākumiem kopumā. Ja uzņēmumam ir ierobežoti finanšu resursi, ko veltīt mārketingam, bet ir laiks, atliek vien sagatavot pārdomātus klientu vai potenciālo klientu sarakstus un izstrādāt piedāvājumus.
Šajā kontekstā ir jāatceras, ka ir būtiski regulāri atjaunot datu bāzes ierakstus, nodrošināt tiešā mārketinga rezultātu analizēšanu un tiešās komunikācijas turpinājumu. Viens e-pasts vēl nav burvju nūjiņa, kas uzreiz aktivizēs klientus, bet tas var būt vērtīgs modinātāja zvans, kas rosina klientu interesi.
Korporatīvā identitāte nav tikai lietas, ko “rādām uz āru”
Lai kādas digitālā mārketinga, SEO un citas metodes mēs izmantotu, neviens nav atcēlis korporatīvās identitātes ietekmi uz pirmo iespaidu par uzņēmumu un tā saglabāšanu ilgtermiņā. Ar korporatīvo identitāti mēs saprotam visu to instrumentu apvienojumu, kas atspoguļo uzņēmuma individualitāti –nosaukums, logo, simboli un krāsas, ar kurām uzņēmums asociējas.
Daudzi uzņēmēji vai uzņēmumu vadītāji nereti piemirst, ka korporatīvā identitāte nav tikai lietas, ko “rādām uz āru” – tai jāatspoguļojas arī uzņēmuma ikdienā, attieksmē pret darbiniekiem, visas komandas savstarpējā komunikācijā u.tml.
Patērētāji visu redz un informācijas laikmetā īlenu maisā nevarēs noslēpt ilgi. Ja uzņēmums ārēji komunicēs, ka ir dabai draudzīgs, ilgtspējīgs un iekļaujošs, bet realitātē uzturēs autoparku, kas patērē daudz degvielas, nepiedāvās vienlīdzīgus nosacījumus visiem darbiniekiem u.tml., arī patērētāji to ātri vien sapratīs.
Analizēt konkurentus un pagūt pirmajam
Tāpat neviens nav atcēlis arī konkurentu analīzi un monitoringu. Ir svarīgi apzināties, ne tikai savas priekšrocības un trūkumus, bet arī aktīvi sekot līdzi tam, ko dara konkurenti. Digitalizācija, informācijas aprite un tehnoloģijas radījušas apstākļus, kuros reizēm visu izšķir ne tikai dienas, bet stundas, un nereti tas, kurš pirmais brauc, pirmais arī iegūst plašāko uzmanību.
Rūpīgi analizējot konkurentu priekšrocības un trūkumus, iespējams prognozēt, kādus akcentus izmantos konkurenti un sagatavot alternatīvus risinājumus. Nereti dažādi uzņēmumi piedāvā gandrīz identiskus pakalpojumus vai preces, kas domātas vienu un to pašu vajadzību apmierināšanai. Šajā gadījumā laiks ir vēl izšķirošāks.
Iepakojums joprojām ir no svara
Lai gan pandēmija paātrināja e-komercijas attīstību par pieciem gadiem, liela daļa patērētāju joprojām “pērk ar acīm”. Tas nozīmē, ka aizvien liela nozīme ir iepakojumam un etiķetei. Arī gadījumos, ja iegādājamies preces interneta veikalos, mums ir svarīgi, lai piegādes laikā tās būtu atbilstoši un pārdomāti iepakotas.
Prasības, kādas jāizpilda iepakojumam, kļūst aizvien augstākas – ja kādreiz iepakojumam bija jāaizsargā produkts no fiziskiem un tehniskiem bojājumiem, tad šobrīd tam jābūt arī ilgtspējīgam, jāatspoguļo kompānijas vērtības, jābūt estētiskam un gaumīgam.
Digitālais mārketings turpina un turpinās savu uzvaras gājienu arī nākotnē, taču ikvienam uzņēmējam der atcerēties, ka arī klasiskās vērtības nav izzudušas un tās joprojām palīdz sasniegt klientus dažādās nozarēs.