Menu
 

Specializācija un digitalizācija kā Latvijas ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums Apriņķis.lv

  • Autors:  Krišjānis Znotiņš, “Renti plus” vadītājs
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Latvijas kā salīdzinoši nelielas valsts viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ikvienā tautsaimniecības nozarē ir cilvēkresursu trūkums, ar kuru turpmākajos gados sastapsimies arvien biežāk. Šādā situācijā “cilvēks – galvenā vērtība” no saukļa iegūst pavisam reālas aprises un pat lielākajiem skeptiķiem nākas atzīt, ka tieši ļaudis – speciālisti, sava aroda profesionāļi, – kā arī prasme atrast pielietojumu to prasmēm un zināšanām, ir ikvienas sekmīgas uzņēmējdarbības pamatā.

Teikšu pat vairāk, pareizi izmantojot pieejamos cilvēkresursu apvienojumā ar mūsdienu tehnoloģijām un ekonomikas darba dalīšanas principiem, ir ne vien iespējams saglabāt uzņēmējdarbību vai veselas tautsaimniecības nozares, bet arī modernizēt Latvijas ekonomiku, padarot to par augsti konkurētspējīgu starptautiskajā vidē. Tieši konkurētspējīga un gudra ekonomika var nodrošināt mūsu sabiedrības vispārēju labklājību un modernizāciju.

Šī iemesla dēļ uzdrošinos apgalvot, ka cilvēkresursu trūkums Latvijā ir nevis mūsu trūkums, bet lielā iespēja, tramplīns ceļā uz panākumiem.

Koncentrēšanās savam darbam kā panākumu atslēga

Katrs cilvēks ir individuāls un savā ziņā unikāls, kā rezultātā mēs iegūstam daudzveidīgu un spēcīgu sabiedrību. No tā izriet, ka katram no mums ir savas stiprās un vājās puses, intereses, zināšanas, pieredze un kompetence. Skolēni, balstoties uz savām interesēm, spēcīgāk apgūtajiem mācību priekšmetiem izvēlas nākotnes profesijas un tām pakārtotās izglītības iestādes. Savukārt darba tirgū esošie speciālisti izvēlas tos darba piedāvājumus, kas vislabāk atbilst iegūtajām zināšanām, pieredzei un interesēm.

Līdzīga atbildība ir katram uzņēmumam ne vien definēt savu darbības fokusu, bet arī to skaidri realizēt. Piemēram, mūsu jaunuzņēmumā esam definējuši, ka Renti plus ekspertīze un darbības lauks ir mobilitāte. Rūpējoties par uzņēmuma darbības efektivitāti, mēs koncentrējamies tieši šim darbam un komandā pulcinām tieši mobilitātes ekspertus, kamēr atbalsta pasākumus aicinām nodrošināt savu jomu speciālistus no citiem uzņēmumiem. Zinu, ka galdnieki augstāku pievienoto vērtību var radīt, apstrādājot koksni, nevis cenšoties paralēli būt labi grāmatveži, ražošanas atkritumu pārstrādātāji, mazumtirgotāji vai citu lomu izpildītāji.

Saglabājot fokusu uz pamatspecializāciju, darbiniekiem noteikti ir jāspēj arī orientēties dažādos jautājumos un jāļauj tiem uzņemties jaunus izaicinājumus, izkāpjot no savas ikdienas komforta zonas un attīstoties kā profesionāļiem. Strādājot un specializējoties tikai šaurā plaknē, speciālistu attīstība ir samērā ierobežota. Īpaši svarīgi plašāks skatījums ir pārejot no speciālista uz vadītāja līmeni. 

Tas ir stāsts par racionālu un efektīvu uzņēmuma vadību. Ikviens no mums dzīves laikā ir apguvis paveikt dažādas lietas un risināt atšķirīgus uzdevumus, tomēr profesionāļi mēs esam tikai vienā sfērā. Darot citas lietas, mēs varam konstatēt, ka mums pietrūkst pieredzes, ātruma vai kvalitātes piesitiena. Tas arī ir saprotams, jo noteiktu prasmju apgūšanai nepieciešamas ne vien zināšanas un pieredze, bet arī patstāvīga šo prasmju izkopšana ikdienā. Piemēram, pieredzējis automehāniķis auto defektu nereti spēj prognozēt tikai ar dzirdi, kamēr ikdienas auto lietotājam nereti piepūli prasa pareiza riepu, akumulatora vai motora eļļas izvēle.

Uzdodot darbiniekiem papildus pamata pienākumiem veikt citus darbus, kam nav tiešas saistības ar profesiju, mēs riskējam vairākkārt.

Pirmkārt, pieredzes un prasmju trūkuma dēļ cilvēks var pieņemt kļūdainu vai pat ačgārnu lēmumu, kas uzņēmumam var maksāt papildu laika un finanšu resursus. Otrkārt, netipiska darba uzdevuma veikšanai cilvēks patērēs ievērojami lielāku laika resursu, noņemot to tiešajiem darba pienākumiem, kuru ietvaros tiek radīta pievienotā vērtība un nodrošināta uzņēmuma rentabilitāte.

Treškārt, tas visticamāk disonēs ar cilvēku gaidām, kādas bijušas, atsaucoties darba sludinājumam un var tieši ietekmēt apmierinātību ar darbavietu. Arī tā ir darba devēja atbildība atrast un prasmīgi izmantot darbinieka spēcīgās īpašības un kompetences, lai radītu jaunu pievienoto vērtību.

Automatizācija un digitalizācija kā atbilde mūsdienu izaicinājumiem

Viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas mūsdienu izaicinājumiem ir cilvēkresursu trūkums un tas nav noslēpums. Tiesa, personīgi uzskatu, ka tā vienlaicīgi ir Latvijas iespēja modernizēt ekonomiku. Nereti, cilvēkresursu trūkuma apstākļos uzņēmumi pieņem nepareizus risinājumus un tā vietā, lai investētu tehnoloģijās un izmantotu ārpakalpojumu atbalsta funkciju veikšanai, mēģina darba kolektīvu padarīt par sava veida universālajiem kareivjiem, uzticot dažnedažādus papildu pienākumus. Diemžēl rezultātā cieš kā darbinieks, kurš ir pārslogots un noguris, tā arī uzņēmums, jo cieš pamatdarbība, darbi elementāri buksē, bet atbalsta funkcijas ne vienmēr tiek veiktas nepieciešamajā kvalitātē.

Uzskatu, ka attīstība ir meklējama, izvēloties citu ceļu. Proti, mēs dzīvojam digitālās transformācijas laikā, bet tas nenozīmē, ka jebkuru darbu spēj veikt dators. Cilvēks ir unikāls ar to, ka spēj domāt un būt radošs. Tās ir lietas, ko nespēj paveikt dators. Uzticot darbiniekiem mazāk rutīnas uzdevumu, mēs atbrīvojam laiku jaunu ideju ģenerēšanai un pievienotās vērtības radīšanai. Vienlaicīgi mēs atbrīvojam cilvēkresursus, kas nepieciešami uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Cilvēkiem ir jāuztic pēc iespējas mazāk rutīnas uzdevumu, ieviešot automatizācijas procesus un ārpakalpojumu, sākot ar elektronisko dokumentu apriti un beidzot ar telpu uzkopšanu.

Paraudzīsimies uz šiem procesiem no racionalitātes rakursa. Automatizējot procesus, mēs samazinām ar cilvēkresursiem saistītos riskus.

Pirmkārt, automatizētās sistēmas salīdzinājumā ar cilvēku rutīnas pienākumus veic ātri un bez kļūdām. Otrkārt, ikviens darbinieks dodas atvaļinājumos un reizēm pieņem jaunus profesionālos izaicinājumus ārpus uzņēmuma, radot situācijas, kad steidzami nepieciešams meklēt aizstājēju. Treškārt, tas ir patīkami arī klientiem, jo viņi ātri un precīzi saņem pieprasīto pakalpojumu.

Līdzīgi ir arī darba dalīšanas ekonomiku jeb ārpakalpojumiem. Mūsu darbiniekiem ļoti patīk telpaugi, bet esam aprēķinājuši, ka algot specializētu uzņēmumu to kopšanai mums ir izdevīgāk, nekā pienākumu uzticēt pašu speciālistiem, atraujot viņus no rūpēm par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti. Līdzīgi ir ar telpu uzkopšanu un uzņēmumu autoparkiem. 

Uzturot uzņēmuma autoparku, nepieciešams ieguldīt administratīvu darbu jeb rūpes, lai uzraudzītu automašīnu tehnisko stāvokli, koordinētu to apkopi un remontu, veiktu apdrošināšanu, nodrošinātu rezerves automašīnas, kā arī grāmatvedība veiktu amortizācijas atskaitījumus. Tā ir vesela amata pozīcija, kam nepieciešams aprēķināt un izmaksāt algu, nepieciešamības gadījumā valsts noteiktos sociālos pabalstus un nodrošinātu aizstājēju darbinieka krīzes situācijā. Savukārt ārpakalpojums šīs rūpes nodrošina klienta vietā savu tiešo profesionālo darba uzdevumu ietvaros, atstājot klienta ziņā  vienota un fiksēta ikmēneša rēķina apmaksu. Vismaz tāda ir “Renti plus” pozīcija. 

Uzskatu, ka tas ir ceļš, kā pārvarēt cilvēkresursu krīzi Latvijā – investēt jaunās tehnoloģijās, kas ļauj samazināt nepieciešamo darbinieku skaitu, kā arī koncentrēties darbam uzņēmuma specializācijā. Tas sniegs arī vairāk iespēju uzņēmumiem, veicināt savu produktu un pakalpojumu eksportu, kas ir izšķiroši jebkura uzņēmuma izaugsmei un sabiedrības labklājības vairošanai.

Vienota un saliedēta komanda

Visbeidzot vienota un saliedēta komanda. Tāda ir vajadzīga katrā ģimenē, uzņēmumā un valstī. Es ticu, ka tas ir ceļš uz mūsu kopīgiem panākumiem. Šādu filozofu realizējam arī mūsu uzņēmumā. Cilvēki jau sen uz darbu nenāk tikai nopelnīt ienākumu ģimenes uzturēšanai. Līdzīgi uzņēmumu klientiem – patērētājiem – cilvēki darbavietā sagaida atbalsta plecu, ne tikai veicot profesionālos pienākumus, bet arī vērtībās un pasaules skatījumā.

Galu galā nozīmīgu dienas daļu mēs pavadāt tieši darbā, tāpēc ir svarīgi šajā vidē justies labi, gaidīti un saprasti. Šādā nozīmē katram uzņēmumam un zīmolam mūsdienās ir nozīmīgi pozicionēties atbilstoši noteiktām vērtībām un dzīves filozofijai. Tas ir labs pamats saliedētam un draudzīgam kolektīvam, kas nodrošina lojalitāti uzņēmumam, zemu kadru mainību, nemitīgu profesionālo pilnveidi un augstu pievienoto vērtību izpildāmajam darbam.

Ikvienam uzņēmumam rekomendēju iet vēl tālāk un, balstoties, uz kopīgām vērtībām, ieviest regulāras (ikmēneša) kopīgas aktivitātes, kas ļauj atslogot prātu no ikdienas darba pienākumiem, saliedēt darbiniekus un dažkārt radīt arī veselīgu sāncensību. Piemēram, mūsu uzņēmumu grupā esam rīkojuši plankinga mēnesi, kura ietvaros sacentāmies par uzņēmuma rekordu. Citkārt esam rīkojuši soļošanas mēnesi. Rezultāti pārsteidza ne vienu vien. Izrādījās, ka caurmērā dienā spējam nosoļot vairāk nekā 20 kilometru, bet uzvarētājs mēneša laikā nosoļoja 669 kilometrus. Savukārt koku stādīšanas mēneša laikā dažādās Latvijas vietās iestādījām 80 ozolu – uzņēmuma un Latvijas nākotnei.

Cilvēki ir ne vien katra atsevišķā uzņēmuma, bet arī Latvijas kopīgā vērtība. Tikai saliedētas komandas spēj sasniegt jaunas virsotnes un gūt panākumus kā pašu mājās, tā plašajā pasaulē. Atcerēsimies par to mazos un lielos darbos, lai uzplaukums un attīstība atrastu ceļu pie mūsu ģimenēm, uzņēmumiem un valsts.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.