Menu
 

Aptauja: Zināšanu, motivācijas un resursu trūkums kavē ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Apriņķis.lv

  • Autors:  Vineta Vītoliņa, biznesa augstskolas "Turība" attīstības direktore
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Lai noskaidrotu zināšanas par ilgtspēju un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, trijās augstskolās Latvijā, Somijā un Vācijā tika veikta studentu un mācībspēku aptauja. Tās rezultāti liecina, ka tikai 39% respondentu ir zināšanas par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, taču dziļāka izpratne par ilgtspējīgu uzņēmējdarbības praksi – vien 9% aptaujāto.

Lielākā daļa (94%) no aptaujas dalībniekiem piekrīt, ka uzņēmējdarbībai ir jābūt ilgtspējīgai, kā galvenos iemeslus, kāpēc uzņēmumi nekļūst ilgtspējīgāki, minot zināšanu, motivācijas un resursu trūkumu. Savukārt 71% respondentu norāda, ka augstskolu programmās būtu jāmāca vairāk par ilgtspēju dažādos aspektos.

“Mūsdienās bieži sabiedrībā izskan vārds “ilgtspējība”, taču lielai daļai ir neliela izpratne, kas tas ir un ko katrs no mums varētu darīt, ko ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, kā kļūt sociāli atbildīgākam. Par ilgtspēju tiek runāts arvien biežāk un dažādā kontekstā, ņemot vērā to, kā uzņēmumi var izmantot dažādus ilgtspējības principus uzņēmējdarbības veicināšanai un kā katrs iedzīvotājs var kļūt sociāli atbildīgāks un dot savu pienesumu ne tikai sabiedrībai, bet arī vides aizsardzībā un saglabāšanā,” skaidro biznesa augstskolas “Turība” valdes loceklis Imants Bergs.

Ņemot vērā, ka mūsdienās aizvien aktuālāks ir ilgtspējas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jautājums, 2022.gada pavasarī trīs partneraugstskolas no Latvijas, Somijas un Vācijas uzsāka “Erasmus+” stratēģiskās partnerības projektu “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība klimata pārmaiņu mazināšanai”, lai izstrādātu dažādus rīkus un materiālus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības modeļu atbalstam.

Kā skaidro projekta eksperte Ieva Bruksle, pētījuma dati rāda – lai gan ilgtspējas jēdzienu zina 85% respondentu, tad tikai 45% aptaujāto ir vispārējas zināšanas un kopēja izpratne par ilgtspēju. Taču par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un tās modeļiem zināšanas nav tik plašas. Pētot šo aspektu, zināšanas par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību ir 39% aptaujāto, bet par praksi ilgtspējīgu biznesa modeļu veidošanā – tikai 9%.

Aizvien vairāk uzņēmumi izstrādā savas ilgtspējas politikas un vadlīnijas. Tiek vērtēti uzņēmumi un tiem piešķirts ilgtspējas indekss un dažādi apbalvojumi, tādēļ šie uzņēmumi savu ilgtspējas pozīciju popularizē un cenšas par to arī izglītot sabiedrību.

Ilgtspējības indekss, ko Latvijā veic Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, ir novērtējums, ar ko uzņēmums var lepoties, taču, lai iegūtu šāda veida nomināciju, tas ir arī jāpierāda, tādēļ uzņēmumi veido pārsaktus un ilgtspējas plānus noteiktam periodam, kuros norāda vīziju, ko un kā darījuši, kāda ir turpmākā vīzija un kā to panākt.

“Mūsu pieredze vairāk nekā 10 gadu garumā liecina, ka izpratne ir būtisks pirmais solis, lai sāktu īstenot ilgtspējīgu uzņēmējdarbības pieeju, tomēr ar to vien nav gana. Ir svarīgi gan pareizi novērtēt savu ietekmi, gan izvirzīt konkrētus mērķus, gan īstenot pārdomātas aktivitātes to sasniegšanai un mērīt progresu. Lai arī no gada uz gadu uzņēmumu sniegums uzlabojas, tomēr izaicinājumu vēl ir gana daudz, īpaši attiecībā uz to, kā panākt stratēģisku pieeju īstenotajiem pasākumiem un apziņu, ka uzņēmuma atbildība nebeidzas pie tās durvīm vai sētas, bet sniedzas daudz plašāk. Šeit būtiska loma ir klientu, patērētāju un visas sabiedrības izpratnei, kas novērš vai vismaz mazina maldināšanas riskus un liek uzņēmumiem atbildīgi radīt savus produktus un pakalpojumus,” pauž Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Digitalizācija ir atvieglojusi dažādus ilgtspējas procesus, tādējādi samazinot dažādu resursu patēriņu, veicinājusi preču ražošanu, atvieglinājusi atkritumu utilizāciju un citus procesus, ar kuriem uzņēmumi saskaras ikdienā. Tehnoloģiju un dažādu inovāciju ieviešana uzņēmumos ir pamats ilgtspējas jautājumu risināšanai, jo palīdz darbus darīt ātrāk, kvalitatīvāk un uzlabo resursu sadali, izmantošanu un utilizāciju.

Biznesa augstskolas “Turība” valdes loceklis Imants Bergs uzsver, ka uzņēmumos ir jāiedzīvina ilgtspējīgi vadības risinājumi, kas apvienos nospraustos ilgtspējas mērķus, kā arī spēs nest uzņēmumam peļņu, ieviešot pārmaiņas pakāpeniski, jo jāsaprot, ka ilgtspējas risinājumi nav paveicami vienā vai pāris dienās, tādēļ nepieciešama detalizēta plānošana sadarbībā ar speciālistiem, nosakot paņēmienus un metodes, kas padarīs uzņēmumu ilgtspējīgu, kā arī sociāli un korporatīvi atbildīgu. Piemēram, daži no ilgtspējas procesiem ir tehnikas nomāšana to pirkšanas vietā, pārstrādātu produktu izmantošana, atjaunojamu resursu izmantošana, kas bieži var sadārdzināt šo procesu izmaksas, taču tās ir investīcijas uzņēmuma nākotnes veidošanai. “Svarīgi izglītot ne tikai par ilgtspēju kā tādu, bet arī skaidrot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības būtību, iespējas un risinājumus, kā to var nodrošināt,” norāda I.Bergs.

Aptauja tika īstenota projekta “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība klimata pārmaiņu mazināšanai” ietvaros. Projektā iesaistās biznesa augstskola “Turība” Latvijā, Lapzemes Lietišķo zinātņu universitāte Somijā un Āhenes Lietišķo zinātņu universitāte Vācijā. Aptaujā piedalījās 224 respondenti no četrām, valstīm, kuri sniedza savu viedokli un domas par ilgtspējas jautājumiem un tās biznesa modeļiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.