Ekonomists: Rūpniecība gada pirmajā pusē bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā pieauga par 7,5% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju. Tas ir ļoti labs rezultāts, taču par gada otro pusi rūpniecībā es esmu piesardzīgs. Pasaules ekonomikā ar katru mēnesi ir arvien vairāk redzamas recesijas tuvošanās pazīmes, Krievija ar gāzes piegāžu samazināšanu cenšas izraisīt vēl dziļāku enerģētikas krīzi Eiropā, kā arī pilno ietekmi no ekonomisko attiecību pārraušanas ar Krieviju mēs pagaidām vēl nejūtam.

Maijā Latvijā turpināja augt lielākā daļa no apstrādes rūpniecības nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu auto detaļu ražošana pieauga par 22,4%, mēbeļu ražošana – 14,8%, apģērbu ražošana – 20,5% un dzērienu ražošana – 21,9%. Savukārt koka izstrādājumu un datoru, kā arī optisko iekārtu ražošana maijā samazinājās par attiecīgi 1%, un 17,3%. Spēcīgais pieaugums rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā ir saistīts ar diviem faktoriem. Pirmkārt, Covid-19 pandēmijas dēļ daudzu pakalpojumu nozaru darbība bija ierobežota, tādēļ pieprasījums pēc visdažādākajam precēm pasaule ir bijis netipiski liels. Otrkārt, zemo preču krājumi noliktavās, kas pēc Covid-19 pandēmijas sākumā pieņemtajiem lēmumiem par ražošanas apturēšanu, kā arī krājumu izpārdošanas, bija ievērojami sarukuši.

Gada otrajā pusē pieprasījums Latvijas rūpniecībā, visticamāk, sāks jūtami mazināties. Augstās inflācijas dēļ iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi šogad Latvijā un Eiropā mazināsies, savukārt Covid-19 ierobežojumu atcelšana ļauj atkal pilnvērtīgāk darboties pakalpojumu nozarēm. Tādēļ pēdējos mēnešus Eiropā un ASV jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā sarūk, krājumu līmenis aug un krājumu atjaunošanas cikls tuvojas beigām. Latvijas ražotāju aptaujas liecina, ka jauno pasūtījumu joprojām ir gana daudz, taču no globālās rūpniecības bremzēšanās mēs, visticamāk, neizvairīsimies. Turklāt mazāks pieprasījums nāk kopā ar strauji augošām izmaksām.

Kopš Krievijas lēmuma mazināt dabasgāzes piegādes Eiropai, dabasgāzes cenas Eiropā ir augušas par vairāk nekā 50%. Tā rezultātā elektroenerģijas cenas Latvijā turpina augt, vietējās elektrības ražošanas jaudas Baltijā nav pietiekamas savam patēriņam, piemēram, Latvija pēdējās nedēļas laikā ir saražojusi tikai aptuveni 40% no sava elektrības patēriņa, un šobrīd nav pamata gaidīt elektrības cenu kritumu gada otrajā pusē. Augsto elektrības cenu ietekmē elektrības patēriņš Latvijā jūnijā ir sācis mazināties, un tas, iespējams, jau liecina par zemāku aktivitāti rūpniecībā. Augošās izmaksas ražotāji ir spiesti nodot patērētājiem, un inflācija Latvijā tuvojas 20%; tomēr iedzīvotāji ienākumi tik strauji neaug, un, ceļot cenas, ir risks zaudēt tirgus pozīcijas.

Manuprāt, daudziem Latvijas ražotājiem gada otrā puse var būt ļoti izaicinoša. Krievijas ietekmi pagaidām vēl nejūtam, ārējās pieprasījums noteikti mazināsies, un gada nogalē es neizslēdzu ražošanas apjomu kritumu Latvijā.