Rehabilitācija pēc Covid-19 Jaunķemeros ^{Apriņķis.lv}

"Ārsts teica: jums vajag mieru, laiku un siltumu"

Lai gan vīrusu izslimojām jau rudenī, gada sākumā, kad arī operā sākās jaunā sezona, abi ar sievu secinājām, ka ar veselību nav īsti labi. Sievai kovids atstāja sekas uz kaulu un locītavu veselību, bet es vēl aizvien turpinu cīnīties ar elpceļu problēmām. Bet balss taču ir operdziedātāja galvenais darba instruments! Pa šo laiku esmu bijis pie tik daudziem ārstiem uz konsultācijām un izmeklējumiem, ka mapīte ar medicīniskiem dokumentiem kļuvusi biezāka nekā mana nošu mape.

Dakteri visi kā viens teica: jā, tās ir kovida sekas; jums vajag mieru, laiku un siltumu. Man ieteica konsultēties ar rehabilitācijas ārstu par iespēju uzlabot veselību pēc pārslimotā vīrusa. Devos pie ārsta uz "Gaiļezeru", kur arī uzzināju par iespēju pieteikties uz valsts apmaksātu rehabilitācijas programmu. Godīgi sakot, ja neskaita 100 eiro pabalstu, ko saņēmām tad, kad piedzima bērni, nekādus citus valsts piedāvātos labumus nekad neesmu izmantojis. Taču man par lielu pārsteigumu, drīz vien saņēmu zvanu, ka ir iespēja tikt rehabilitācijas programmā pacientiem pēc pārslimota Covid-19. Tikai jākravā somas tūlīt, lai jau tuvākajās dienās ierastos rehabilitācijas centrā "Jaunķemeri" uz desmit dienu programmu.

No ārsta līdz procedūrām

Mūsu rehabilitācijas programma sākās ar konsultāciju pie ārsta Venta Miltiņa. Izrunājām gan visu to, kas attiecas uz veselību, gan, protams, parunājām arī par mūziku mazliet. Ārsts mums sastādīja ieteicamo procedūru sarakstu, un dienas grafiks sanāca visai noslogots – abiem ar sievu katram pa divām grāmatiņām, kas pierakstītas pilnas ar procedūru sarakstiem, tā ka bijām aizņemti no pusdeviņiem līdz pat trijiem pēcpusdienā. Regulāri apmeklējām sāls istabu, kas nāk par labu vīrusa plosītajiem elpceļiem. Baudījām arī zemūdens masāžas, kas izkustina limfu, uzlabo mikrocirkulāciju. Masierīte gan paskaidroja, ka masāžu kursa sniegto labo efektu tā pa īstam sajutīsim tikai pēc desmit dienām. Tā kā man tādas maigās, paijājošās masāžas nelīdz, priecājos, ka Jaunķemeros tiku pie masieres Larisas, kura mācēja izmasēt muguru tik pamatīgi un rūpīgi, ka, šķiet, uzlabojumus elpceļos sajutu jau tajā pašā vakarā.

Fizioterapeite ar lielo burtu

Lai varētu pareizi dziedāt, ir ļoti svarīgi, lai arī ribas, krūšukurvis un mugura būtu labā stāvoklī. Te man ļoti noderēja fizioterapeites Viktorijas palīdzība, kura ierādīja, kā labāk vingrināt krūšukurvi, kā atslābināt diafragmu, – šīs zināšanas man noteikti noderēs arī turpmāk nākotnē. Viktorija ir fizioterapeite ar lielo burtu. Viņa izdrukāja mums arī vingrinājumu attēlus, lai abi ar sievu varam tos turpināt praktizēt mājās. Plānojam iegādāties arī vingrošanas bumbas un citus palīgrīkus, tikai jāatrod dzīvoklī vieta, kur tos visus uzglabāt.

Dūņas gāja secen

Šurp braucot, protams, arī mēs cerējām, ka varēsim "Jaunķemeros" izbaudīt dūņu procedūras, bet ārsts konsultācijā paskaidroja, ka mūsu gadījumā dūņu procedūras varētu tikai saasināt veselības problēmas. To, protams, negribējām. Tāpēc dūņu procedūras mums gāja secen, toties baudījām broma vannas.

Apmeklējām arī uztura speciālistes vadīto lekciju. It kā jau visi zinām, ko nozīmē ēst veselīgi, bet man tik un tā radās simt un viens jautājums uztura speciālistei, tāpēc no šīs lekcijas ieguvu daudz vērtīgu zināšanu turpmākai ikdienas dzīvei.

Trenē balsi un lutina pēdas

Kad viesojāmies "Jaunķemeros", bija burvīgs, silts laiks, tāpēc vakaros devāmies basām kājām pastaigāt pa sensoro taku, kas izveidota rehabilitācijas centra parkā. Kā cilvēks, kurš dzimis pilsētas mikrorajonā un audzis starp mūriem, vienmēr sajūsminos par iespēju pastaigāt basām kājām. Sensorā jeb baskāju taka nav tikai stila lieta, līdzīgi kā smūtiju dzeršana šobrīd. Tā ir iespēja, ejot pa čiekuriem, smiltīm un oļiem, lieliski izmasēt pēdas.

Rehabilitācija ir darbs, nevis atpūta

Senāk operas solistiem reizi gadā bija iespēja uz mēnesi doties rehabilitācijā uzlabot veselību, lai varētu turpināt strādāt. Kā zināms, katram otrajam operdziedātājam ir profesionālā astma, jo diendienā sanāk elpot skatuves putekļus. Tāpēc operā ir tā iespēja saņemt izdienas pensiju par desmit un divdesmit nostrādātiem gadiem uz skatuves.

Braucot uz rehabilitāciju, sākumā abi ar sievu arī domājām, ka šī mums būs laiska atpūta. Taču drīz vien sapratām, ka neesam atbraukuši šeit atpūsties, bet strādāt, lai atgūtu veselību. Programmas devītajā dienā nogurums bija visai pamatīgs, bet uzskatu, ka rehabilitācijā ļoti daudz atkarīgs no pašu pacientu līdzdalības. Var jau doties fizioterapeita vadītajā pastaigā ar "Smovey" riņķiem rokās, bet pusceļā apstāties un labāk nopirkt zemenes, sākt baudīt dzīvi pa savam. Tomēr mūsu izvēle bija maksimāli un no sirds piedalīties visās aktivitātēs un apmeklēt visas procedūras, ko mums piedāvā.