Menu
 

Ekonomists: Inflācijas vilnis turpina velties pār Latviju Apriņķis.lv

  • Autors:  Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Jūnijā, salīdzinot ar 2021.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 19,3%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni jūnijā bija cenu kāpumam par mājokli, pārtikai, transportu, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un veselības aprūpei.

Inflācijas vilnis turpina velties pār Latviju, veidojot arvien sarežģītākus nosacījumus ekonomikas izaugsmei. Liels izaicinājums tas ir iedzīvotājiem, jo tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika. Ziemā iespējami strauji kāpumi enerģijas cenās, ja radīsies krass gāzes iztrūkums Eiropā. Lai arī nākamgad inflācijas tempi varētu sākt pierimt, būs jūtami otrreizējie faktori, kā dēļ paaugstināta inflācija noturēsies. Tā joprojām negatīvi atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju.

Protams, pastāv arī scenāriji, kuros inflācija var koriģēties straujāk, t.sk. arī uz leju. Tas primāri saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, kas noteiks pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Šobrīd parādās atsevišķās pozitīvas iezīmes, piemēram, kviešu cenu mazināšanās, kas var liecināt par cenu spiediena mazināšanos pārtikai. FAO pārtikas cenu indekss jūnijā saruka par 3,7 punktiem (2,3%) līdz 154,2 punktiem, salīdzinot ar maiju, kas ir kritums trešo mēnesi pēc kārtas. Tomēr tas par 29 punktiem (23,1%) pārsniedz pērnā gada līmeni. Bet izmaksu pieauguma inerce pārtikai vēl turpinās atspoguļoties veikalu plauktos.

Neskaidrākais saistās ar enerģijas cenām, kur risks sasniegt jaunus rekordus ir liels, neizslēdzot iespēju, ka cenu virzība var būt arī pretējā virzienā. Augstās naftas, gāzes un elektroenerģijas cenas ietekmēs ES ekonomiku, kas atsauksies arī šo resursu pieprasījumā. Vācijas elektroenerģijas cenas ierasti bija aptuveni 40 eiro/MWh. Jūnija vidū gada līguma (2023) cena bija 220 eiro/MWh. Šobrīd tā ir uzlēkusi līdz 320 eiro/MWh, kas ir astoņas reizes virs ierastā līmeņa. Šobrīd daudz uzmanības tiek pievērsts uz resursa iztrūkuma riskiem un enerģijas normēšanu. Tādēļ ekonomiskās aktivitātes samazināšanās, visticamāk, izraisīs arī zemāku naftas pieprasījumu. Parasti enerģijas resursu cenām ir tendence šūpoties daudz maz sinhroni. Augstām dabasgāzes cenām gan Āzijā (233 USD/boe), gan Eiropā (284 USD par boe) vajadzētu izraisīt lielāku interesi par naftas izmantošanu. Taču naftas, gāzes un elektroenerģijas cenu līmenis var būt tik destruktīvs, ka tā vietā, lai veicinātu naftas izmantošanu, rada problēmas ekonomikā un noved pie zemāka naftas pieprasījuma.

Cenu izmaiņas Baltijā, t.sk. Latvijā, nosaka daudz līdzīgu faktoru, ja salīdzina ar citām eirozonas valstīm. Latvijas ekonomika spēcīgi atgūstas, īpaši tajos sektoros, kas bija ierobežoti pandēmijas laikā, kas rada labvēlīgus cenu palielināšanas apstākļus. Var arī novērot gadījumus, kad cenas tiek paceltas krietni vairāk par izmaksu kāpumu, ko pamato spēcīgais pieprasījums. Liela loma ir tirgotājiem, un lielajās valstīs lielie tirgotāji nosaka toni, ir spēcīgākās pozīcijās un ierobežo cenu pieaugumu. Arī ražotāji ir lielāki, spēj vairāk akumulēt izmaksu kāpumu. Baltijas Ahileja papēdis ir enerģijas tirgus, kas rada apstākļus tās straujākam cenu pieaugumam un attiecīgi inflācijai. Tāpat, salīdzinot ar turīgākajām eirozonas valstīm, Baltijā atbalsta pasākumi enerģijas cenu pieauguma kompensēšanā ir ar krietni mazāku vērienu. Algu kāpums Latvijā straujā tempā turpinās un arī uztur straujāku izmaksu pieaugumu.

Pirktspējas kritums paātrinās, neskatoties uz to, ka algu pieaugums joprojām ir pietiekami straujš. Šķiet, ka nebūs neviena nozare un rets būs tas indivīds, kam algu kāpums apsteigs inflāciju. Šobrīd inflācija vēl pilnā mērā neizpaužas, jo, piemēram, komunālo pakalpojumu patēriņš vasarā ir mazāks. Gada beigās, kad parādīsies siltuma rēķini, veidosies jau cita realitāte. No laikapstākļiem un valstu, īpaši Krievijas, rīcības, no kā izrietēs enerģijas cenas un iedzīvotāju rēķini. Patlaban arī iedzīvotāji izmanto uzkrājumus, lai uzturētu patēriņu un izbaudītu no ierobežojumiem brīvu vidi. SEB karšu dati rāda, ka jūnijā patēriņš bija maija līmenī, uzrādot labu pieaugumu gada laikā. Maijā noguldījumu apjoms komercbankās ir sarucis par 47 miljoniem eiro. Turpmākie mēneši rādīs, cik noturīga būs tendence izmantot uzkrājumus. Uz rudeni cilvēki kļūs vēl piesardzīgāki un patēriņš izrietēs no noskaņojuma ekonomikā. Primāri sāks atteikties no mazāk nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar atpūtu, izklaidi. Arī pārtikas grozā ir sagaidāmas korekcijas. Vairāk tiks pirkti pamatprodukti, mazākos apmēros, lielāku nozīmi dodot cenai. Šajā sakarā jāatzīmē, ka būtiskākais ir, ka labu noturību uzrāda darba tirgus.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.