Menu
 

Trīs pozitīvi aspekti finanšu tirgū pirmajā pusgadā Apriņķis.lv

  • Autors:  Jānis Rozenfelds, IPAS “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Šobrīd finanšu tirgū vērojams kritums, kas būtiski ietekmē ne vien dažādus uzkrājumu veidus visā pasaulē, bet arī pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa plānu rezultātus tepat Latvijā.

Lai gan ilgtermiņā ar pensiju plānu rezultātiem viss ir kārtībā (tie ir pozitīvi un pārspēj inflāciju), 2022.gada 1.pusgads ir raisījis dažādas diskusijas publiskajā telpā. Iemesli, kāpēc pensiju plānu rezultāti nav uzlabojušies šī gada otrajā ceturksnī, ir tie paši, kas svārstīja tirgu pirmajā ceturksnī: Krievijas iebrukums Ukrainā, augstā inflācija, sektoru rotācija, kā arī centrālo banku lēmumi, kas maina “spēles noteikumus” finanšu tirgū. Tiem pievienojušās bažas par iespējamu recesiju. Šie jautājumi ir smagi un netiks atrisināti ne nedēļas, ne mēneša laikā. Varbūt tam būs nepieciešami pat vairāki gadi.

Taču bieži vien, skatoties tikai kopainu, varam palaist garām atsevišķas detaļas un tendences. Šajā rakstā vēlos norādīt uz pozitīviem aspektiem, kas vērojami finanšu tirgū:

1.Lokāli ieguldījumi Baltijā spēj sniegt labu rezultātu arī apstākļos, kad visa pasaule dzīvo kara, tā izraisīto sankciju, augstas inflācijas un saslimšanas ar Covid-19 apstākļos.

Vērtējot SEB pensiju plānu portfeļus, varu secināt, ka šī gada pirmais pusgads ir bijis veiksmīgs alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kas strādā Baltijā, piemēram, nekustamā īpašuma fondiem, meža fondiem un infrastruktūras fondiem.

Tas ir virziens, kas noteikti ir jāturpina un jāattīsta, jo ļauj ne vien nedaudz uzelpot pārējam portfelim, kas iegulda naudu citviet, bet arī dod pozitīvu artavu Baltijas ekonomikai un  veic ilgtspējīgus ieguldījumus tuvu mājām.

Pozitīvi, ka vietējos ieguldījumus stiprinām arī normatīvo aktu līmenī. Proti, sākot ar 2022. gadu, pensiju pārvaldnieki drīkst ieguldīt riska kapitāla un nekustamā īpašuma fondos līdz pat 15% no aktīviem, ko var palielināt līdz pat 25%, izpildot vairākus nosacījumus. Tā ir ļoti samērīga proporcija, kas jau šobrīd dod jūtamu rezultātu.

2.Ilgtermiņā, iespējams, ar obligācijām varēs nopelnīt vairāk nekā pēdējos gados.

Pēdējos gados finanšu tirgū esam dzīvojuši pēc sekojošiem notikumiem –“ja vēlies pelnīt, tad uzņemies lielāku risku un ieguldi akcijās”. Tas izskaidro akciju popularitāti, jo, uzņemoties zināmu svārstību risku, varēja nopelnīt vairāk. Akcijas dod iespēju ilgtermiņā gūt peļņu, taču īstermiņā tām ir savas īpatnības – tās ātri audzē vērtību, un tik pat ātri arī zaudē vērtību.

Kā piemēru varu minēt 2019. gadu, kas finanšu tirgos bija fantastisks. Togad arī pensiju plānu ienesīgumi ļoti priecēja – virkne no tiem pārspēja +10% atzīmi, bet vairāki pat pārsniedza+20% atzīmi. Akcijām ļoti pozitīvs un ar ļoti līdzīgām tendencēm bija arī 2021. gads.

Savukārt 2022. gada pirmais pusgads, īpaši otrais ceturksnis, iezīmē citu ainu – “ne augstāks, ne zemāks risks neglābj no īstermiņa zaudējumiem”. Kritās gan akciju, gan obligāciju cenas. Tomēr obligāciju ienesīguma likmes tagad ir daudz “pievilcīgākas” nekā pirms gada vai pat pusgada. Tas nozīmē, ka nākotnē ar obligācijām beidzot atkal varēs sākt pelnīt vairāk, uzņemoties potenciāli mazāku risku.

Taču, lai šī tendence pozitīvi atspoguļotos pensiju portfeļos, ir jāpaiet laikam – gan iepērkot jaunas obligācijas, gan pārstrukturējot esošo portfeli.

3.Šis ir izcils laiks, lai sāktu krāt vai palielinātu regulāro iemaksu.

Viens no veiksmīgas investēšanas pamatprincipiem ir “pērc, kad tirgus ir lejā; pārdod, kad tirgus ir augšā”. Ja šo principu attiecinām arī uz pensiju uzkrājumiem, tad tagad ir ļoti labs laiks, lai veiktu iemaksas – sāktu krāt vai palielinātu iemaksu. To var salīdzināt ar preču iegādi laikā, kad ir atlaides.

Cik ilgu laiku būs jāgaida līdz tirgi atgūsies, šobrīd ir grūti prognozēt. Kritums finanšu tirgos ir ievērojams – piemēram, SP500 indeksam (ASV) šī gada sākums ir ceturtais sliktākais gandrīz 100 gadu laikā. Finanšu pasaulē notiek aktīvas diskusijas, vai kritums akciju kategorijai varētu būt sasniedzis savu zemāko punktu. Līdz ar to tuvākajos mēnešos diez vai varēsim novērot strauju atgūšanos, kā tas bija, pārvarot Covid laika kritumu. Jārēķinās, ka akcijas atgūsies lēnāk. Obligācijas, iespējams, atgūsies vēl lēnākā tempā nekā akcijas, jo Centrālo banku politika paredz vēl augstākas procentu likmes nākotnē.

Apkopojot, šobrīd piedzīvojam tā saukto “lāču tirgu”, kas īstermiņā dzen tirgus lejup. Virkne rādītāju rada bažas – iespējamā recesija, izejvielu pieejamība, inflācija un citi faktori, nemaz nerunājot par Krievijas agresijas potenciālo attīstību. Tomēr neaizmirstam, ka ir vērojamas arī vairākas pozitīvas tendences, kuru augļus novērtēsim pēc gadiem. Galvenais ir nepazaudēt ilgtermiņa perspektīvu, veikt regulāras iemaksās un izvēlēties savam riska noturības līmenim piemērotus finanšu pakalpojumus.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.