Statistika: Ugunsdzēsēji glābēji ik dienas steidz palīgā bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem dzīvniekiem

Līdz šī gada oktobra sākumam glābēji veikuši jau vairāk nekā 5500 glābšanas darbu, no kuriem septītā daļa jeb 743 izsaukumi saistīti ar dzīvnieku glābšanu. Salīdzinot ar pagājušā gada tāda paša laika periodu, dzīvnieku glābšanas skaits nav būtiski mainījies – 2017. gadā tie bija 735 glābšanas darbi. No tā var secināt, ka glābēji steidz palīgā vidēji diviem trim dzīvniekiem dienā. Statistika liecina, ka visbiežāk VUGD darbinieki palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem mājdzīvniekiem (423 gadījumos), savukārt 286 gadījumos – savvaļas dzīvniekiem un putniem, bet 34 gadījumos palīdzība bija nepieciešama mājputniem un mājlopiem.



Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir vajadzīga gan laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 315 gadījumos VUGD darbinieki steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 251 gadījumā – dzīvniekiem Rīgā, bet 177 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām. Pilsētās iedzīvotājiem bažas rada ne tikai mājdzīvnieki, bet arī ieklīdušie meža dzīvnieki, piemēram, čūskas.

Visbiežāk dažādās nelaimēs nokļūst tieši kaķi – teju puse no dzīvnieku glābšanas darbiem ir satīti ar kaķiem, un šogad jau 356 reizes glābēji devās palīgā kaķiem, kuri uzrāpās kokā, bet saviem spēkiem nespēja tikt lejā, ielīda caurulē vai arī iekrita ventilācijas šahtā vai akā. Nākamie, kam visbiežāk nepieciešama palīdzība, ir putni – 154 gadījumos baloži, bezdelīgas, dzeguzes, gārņi, kaijas, kovārņi, kraukļi, pīles, stārķi, strazdi, vanagi, vārnas, zīlītes un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidojot ventilācijas šahtā un nespējot izkļūt laukā, sapinoties makšķernieku auklās utt. Bieži arī ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kad palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 65 reizes, kā arī šogad 52 reizes glābēji steidzās glābt čūskas, kuras atradās dzīvojamajā ēkā vai tās pagalmā.



Lauku reģionos bieži ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir vajadzīga meža dzīvniekiem vai lieliem mājlopiem, kuri, piemēram, ir iestiguši dubļos, iekrituši akā vai vircas bedrē. Nereti bez apkārtējo cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akā vai bedrē, – tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir sekmējusi dzīvnieku ātru izglābšanu.

Ne visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt, jo, piemēram, gadās, ka cilvēks, kurš izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā, lai atbrīvotu aiz tās iesprūdušu putnu. Šādos gadījumos glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar.

VUGD atgādina, ka iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu. Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar mājdzīvnieku nevar notikt kāda nelaime. Aicinām ņemt vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji nedodas uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība dzīvniekiem: ja dzīvnieks ir slims vai cietis, viņam var palīdzēt tikai veterinārārsts. VUGD darbinieki reaģē uz tiem izsaukumiem, kuros tiek ziņots par nelaimē nokļuvušu dzīvnieku, kas atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa veselība un dzīvība.

VUGD aicina iedzīvotājus rūpēties par dzīvniekiem tā, lai tie nenokļūtu nelaimē un viņiem pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama glābēju palīdzība!