Ārste: Ir jābūt prasīgam, taču arī jāmāk darbinieku paslavēt ^{Apriņķis.lv}

Biznesam medicīnā ir ilgtspējīga nākotne

Medicīnas iestāde ir tāds pats uzņēmums kā jebkurš cits, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, lai gūtu peļņu, attiecīgi mēs piedāvājam savas krātās zināšanas un pieredzi, lai noskaidrotu cilvēku ķermenī radušās problēmas. Jāņem vērā tas, vai tā ir valsts iestāde ar dažādām struktūrām un ir atkarīga no valsts finansējuma, vai privātprakse, kura ir jāvada indivīdam pašam, jāpaļaujas uz savu budžetu un jāsedz izmaksas. Veidojot biznesu medicīnā, tas ir ilgtermiņa projekts, taču ar ilgtspējīgu nākotni un labi apmaksātu darbavietu.

Salīdzinot no izglītības viedokļa, medicīnas izglītība gan Vācijā, gan Latvijā ir ļoti kvalitatīva un spēj saražot augsti kvalificētu darbaspēku, kas spēj tikt galā ar šīs nozares šķēršļiem. Vācijā strādā daudz latviešu ārstu, kuri dažādu iemeslu dēļ pēc rezidentūras beigšanas nolēmuši praktizēt medicīnu Vācijā. Savukārt, runājot par veselības nozaru atšķirību abās valstīs, Latvijai ir lietas, kur vajadzētu veikt uzlabojumus, piemēram, ārstu un medicīnas studējošo algu un slodzes jautājums.

Reputācija ārsta darbā

Ārsta darbs sabiedrības vidū ir izveidojies kā prestiža profesija, taču arī jāatceras saglabāt augsta darba kvalitāti, kas attiecīgi veidos tavu kā ārsta reputāciju sabiedrības vidū un sniegs savā ziņā arī popularitāti, jo pie ārsta, kurš ir sabiedrībā atzīts un profesionāls, cilvēki vēlēsies atgriezties. Reputācija ir svarīga, taču nav galvenais kritērijs, pēc kā vadīties. Tas ir vairāk nekā apliecinājums augstiem kvalitātes standartiem un attieksmei pret darbu kopumā, kuru piešķīruši klienti.

Organizācijā katrs ir svarīgs

Arī privātprakse ir gluži tāda pati kā jebkurš cits uzņēmums vai organizācija, jo, lai tā veiksmīgi darbotos, ir nepieciešams ikviens darbinieks, un šeit nav svarīgi, kurā pozīcijā atrodas, galvenais – lai secīgi un konsekventi tiktu izpildīti darba pienākumi un uzņēmums spētu darboties bez aizķeršanās. Katra darbs ir svarīgs, un tādējādi katrs nes pienesumu organizācijai, vadītājs uzrauga šo darbību un sniedz palīdzīgu roku, kad tas nepieciešams. Vadītājam jābūt prasīgam pret saviem darbiniekiem un jāizvirza darba disciplīna, taču arī jāmāk paslavēt darbinieku, lai celtu viņa pašapziņu, veicinātu produktivitāti un lai darbinieks ar prieku darītu savu darbu.

Mācot mācos pati

Vadot lekcijas studentiem, izbaudu katru brīdi, jo studenti sagādā ļoti daudz motivācijas un pozitīvu emociju, kas uzlādē un dod degsmi turpināt darbu gan privātpraksē, gan augstskolā. Studenti ar jautājumiem cenšas izzināt visas nozares nišas un knifus, kas mani ļoti priecē, jo parāda studentu degsmi un interesi par medicīnas nozari. Savukārt tālāk tas palīdzēs veidot viņa karjeru kā vadītājam medicīnas un aprūpes iestādēs, jo zinās pamatus, ar kuriem sākt to veidot.

Strādājot ar studentiem, esmu guvusi atziņu, ka starp studentu un pasniedzēju darbojas noteikta apmaiņa, proti, students no pasniedzēja saņem zināšanas un pieredzi, taču pasniedzējs saņem no studentiem motivāciju, kā arī jaunas un inovatīvas idejas, lai turpinātu darboties, viens bez otra nevar. Mācot studentus, viņi arī māca mani, kas padara mani aktuālu par pasaulē notiekošo un spēj pilnveidot manu personību un karjeru ar jaunām zināšanām.

Lektora devums studentam

Vissvarīgākais, ko lektors var dot savam studentam, ir viņa uzkrātā pieredze, kuru tas ir apaudzējis gadu laikā, tādējādi students apzinās, kā šīs nozares procesi notikuši līdz šim, un spēs veikt inovāciju, kas attīstīs un pilnveidos attiecīgo nozari sabiedrības kopējam labumam. Lektors parāda ceļu, pa kuru studentam jāiet, un palīdz tam virzīties uz savu sapņu profesijas galamērķi.

Drosme vadīt

Saviem studentiem vienmēr piekodinu, ka ir jābūt drosmīgam un uzņēmīgam, ja vēlies vadīt un veidot karjeru medicīnas nozarē. Ir vienkārši jādara, un, pat ja nesanāk, arī kritiens būs mācība, no kuras smelties jaunas atziņas un turpināt veidot savu karjeru, tā kā pašam gribas, un, galvenais, darīt tā, lai pašam patīk.

Sākt mainīt sevi vajadzētu pamazām

Mēs katrs ik pa laikam izvirzām kādu apņemšanos, lai uzlabotu sevi un atbrīvotos no “sliktajiem ieradumiem” un attiecīgi nomainītu tos uz tā saucamajiem “labajiem ieradumiem”. Problēma, ar kuru cilvēki saskaras, ir tā, ka viņi mēģina visu mainīt uzreiz un pēc iespējas ātrāk, taču nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunā dzīves stila. Tas jādara pakāpeniski, citādi pie sliktajiem ieradumiem var atgriezties visai ātri. Kamēr mūsu veselība ir kārtībā, neviens nesatraucas un dzīvo tālāk, taču, kad tā sāk pieklibot, tad gan tiek meklētas problēmas un palīdzība, lai to sakārtotu. Taču, ierobežojot sevi no dažādiem ieradumiem, no tām gan varēja izbēgt.  

Brīvais laiks ārpus medicīnas

Vadot savu privātpraksi, darbs arī “nāk” uz mājām, tādēļ brīvā laika neatliek daudz, taču man ļoti patīk adīt un lasīt grāmatas. Esmu četru bērnu mamma un vecmāmiņa vienam mazbērnam, tādēļ lielāko daļu laika veltu savai ģimenei. Kad bērni bija jaunāki, laika nebija vispār, taču, kad jau bērni ir paaugušies, ar vīru varam izbraukt kādā nedēļas nogalē uz kādu citu pilsētu un mazliet atpūsties kopā.