Juris Rudevskis: Tiesas spriedums abortu jautājumā pēc būtības ir neitrāls ^{Apriņķis.lv}

– 24. jūnijā ASV Augstākā tiesa (AT) taisīja spriedumu lietā Dobbs v. Jackson Women’s Health Organization (2022) saistībā ar abortiem, kas ir izsaucis rezonansi sabiedrībā un publiskajā telpā arī mūsu valstī. Kāda ir šā sprieduma būtība? Ko tas nosaka?

– Ja atmetam dažādas nianses, kas interesē tikai profesionālus juristus, sprieduma būtība ir ļoti vienkārša. Ar šo spriedumu AT tiesnešu vairākums atzina, ka ASV federālā konstitūcija nekādas “tiesības uz abortu” negarantē. Citiem vārdiem sakot, no konstitūcijas izriet vairākas pamattiesības – piemēram, tiesības uz vārda un reliģijas brīvību, tiesības nēsāt ieročus, tiesības uz personas un mājokļa neaizskaramību, tiesības uz taisnīgu tiesu –, taču “tiesības uz abortu” nav to starpā. Tādējādi AT atzina par kļūdainiem un atcēla divus savus agrākos spriedumus (taisītus attiecīgi 1973. un 1992. gadā), kas bija noteikuši pretējo.

Pirmais no tiem – pasaulē plaši pazīstamais spriedums lietā Roe v. Wade (1973) – bija pasludinājis “tiesības uz abortu” par konstitūcijā garantētām pamattiesībām, bet šoreiz tiesnešu vairākums godīgi un atklāti atzina to par kļūdu un šo kļūdu izlaboja. Un tas savukārt nozīmē, ka abortu jautājums atrodas atsevišķu pavalstu jeb štatu, nevis federālās varas iestāžu kompetencē. Tas tātad ir izlemjams “uz vietas” katrā atsevišķā pavalstī (Teksasā, Viskonsinā, Arizonā utt.), nevis centralizēti – Vašingtonā.

Atcerēsimies, ka atšķirībā no Latvijas ASV ir federatīva valsts; tā sastāv no piecdesmit pavalstīm (štatiem) un federālā Kolumbijas distrikta, kurā atrodas galvaspilsēta Vašingtona. Katrā no pavalstīm ir sava konstitūcija, savi likumi, sava likumdevēja sapulce, sava izpildvara (gubernators) un savas tiesas, ieskaitot augstāko tiesu. Īstenībā lielāko daļu valsts funkciju ASV īsteno pavalstis, bet federālās varas iestāžu kompetenču loks ir diezgan ierobežots. Un federālā AT ir tikko noprecizējusi, ka abortu jautājums tajā neietilpst.

– Ar ko šis ASV AT spriedums ir nozīmīgs, un kādas sekas tas rada?

– Presē un sociālajos tīklos par šo spriedumu ir izskanējis milzīgs melu un dezinformācijas daudzums – piemēram, tiek apgalvots, ka tas esot “aizliedzis abortus visā ASV teritorijā”. Domāju, ka šajā dezinformācijas vilnī pie vainas ir gan ļaunprātība, gan vienkārša ignorance un nevēlēšanās pārbaudīt faktus. Šis spriedums vispār neko ne atļauj, ne aizliedz: tas vienkārši pasaka, ka ASV konstitūcijā nav iespējams izlasīt nekādas “tiesības uz abortu”; tādēļ abortu jautājums tiek pārbīdīts no federācijas līmeņa uz pavalstu līmeni (kur tam vienmēr vajadzēja būt) un katras pavalsts tauta tagad varēs pati demokrātiskā ceļā šo jautājumu izlemt.

Jāsaprot, ka ASV ir milzīga valsts ar 330 miljoniem iedzīvotāju. Amerikāņu nācija nebūt nav viendabīga; starp lielajiem ASV reģioniem jau kopš seniem laikiem pastāv lielas atšķirības kultūras un mentalitātes ziņā. Piemēram, ASV ziemeļaustrumos ir Jaunanglija (Konektikutas, Masačūsetsas, Ņūhempšīras u. c. pavalstis), kur tradicionāli ir dominējusi anglosakšu protestantu kultūra un kas mūsdienās ir viens no modernā liberālisma bastioniem. Valsts pretējā pusē ir Klusā okeāna piekraste (Kalifornijas, Oregonas un Vašingtonas pavalstis), kas arī ir ļoti liberāla (vārda mūsdienu nozīmē). Savukārt Luiziāna, Misisipi, Alabama, Džordžija un Dienvidkarolīna veido t. s. Dziļos Dienvidus, kuru kultūra, kopumā raugoties, joprojām ir konservatīva un reliģioza.

Līdz ar to ir skaidrs, ka abortu ziņā pavalstu starpā turpmāk būs atšķirības. Konservatīvi noskaņotās pavalstis (piemēram, Alabama vai Teksasa) varēs abortus pilnīgi vai daļēji aizliegt – atbilstoši katras pavalsts pilsoņu vairākuma noskaņojumam. Taču, no otras puses, arī abortu pretiniekiem nav pamata pilnīgam priekam un triumfam, jo “liberālās” pavalstis (piemēram, Kalifornija vai Masačūsetsa) varēs atļaut abortus pat vēl plašākos apmēros nekā pašreiz. Bet tas vienkārši godīgi atspoguļos gan dažādu ASV reģionu kulturālo dažādību, gan – diemžēl – arī amerikāņu nācijas pašreizējo ideoloģisko sašķeltību, nevis uzspiedīs visām pavalstīm vienotu mākslīgu standartu (kā AT to bija izdarījusi ar 1973. gada spriedumu lietā Roe v. Wade).

– Viens no aborta aizstāvju ierastajiem argumentiem ir tāds, ka tās ir sievietes tiesības lemt par savu ķermeni. Kā ir ar šīm sievietes “privātajām” tiesībām? Kas par tām ir secināts Dobbs v. Jackson Women’s Health Organization (2022) spriedumā?

– Tiešā veidā – nekas, jo AT šo jautājumu neizšķīra. Tie, kuri gaidīja no šā sprieduma lielāku nedzimuša bērna dzīvības atzīšanu federālajā līmenī, noteikti ir vīlušies, jo šis spriedums abortu jautājumā pēc būtības ir neitrāls. Tas arī neatbild uz jautājumu, ar kuru brīdi sākas cilvēka dzīvība. Kā tas ASV tiesās ir pieņemts, viens no tiesnešiem pievienoja spriedumam savas atsevišķās piekrītošās domas, kurās uzsvēra: ASV federālā konstitūcija pati par sevi nav nedz “pro-life” (“par dzīvību”), nedz “pro-choice” (“par izvēli”, t. i., par abortu).

1973.gada aplamais spriedums lietā Roe v. Wade bija skaidri ideoloģiski nosvērts “pro-choice” virzienā. Roe v. Wade spriedumā AT pateica apmēram tā: jautājums par cilvēka dzīvības sākumu un nedzimuša bērna (embrija, augļa) statusu ir sarežģīts morāls jautājums, par kuru pastāv dažādi viedokļi. Taču, pat ja jūsu pavalsts iedzīvotāju vairākums ir pārliecināti, ka cilvēka dzīvība sākas ieņemšanas brīdī, tas tik un tā neļauj jums aizliegt vai pārmērīgi ierobežot abortus, jo sievietes tiesības uz privātumu ietver sevī arī tiesības izlemt – dzemdēt vai nedzemdēt.

Patiešām, AT jau pagājušā gadsimta 60. gados nosprieda, ka ASV konstitūcija cita starpā garantē diezgan plaši definējamas “tiesības uz privātumu” (“right to privacy”). Tajās ietilpst tādi jautājumi kā, piemēram, narkotiku vai kontracepcijas lietošana, nodarbošanās ar prostitūciju, viendzimuma sakari u. tml. Kreisā spārna aktīvistiem patīk visus šos jautājumus samest vienā “katlā” ar abortiem. Taču spriedumā Dobbs lietā AT tiesnešu vairākums šādu pieeju noraidīja: aborts būtiski un radikāli atšķiras no visiem šiem tematiem ar to, ka tajā pastāv īpaši dziļa un kritiska morāla problēma. Ļoti daudzu amerikāņu ieskatā aborts ir nedzimušas cilvēciskas būtnes iznīcināšana, un pat Roe v. Wade spriedumā AT bija raksturojusi cilvēka embriju kā “cilvēka dzīvības potenciālu”. Tas jau acīm redzami pārsniedz sievietes individuālā “privātuma” robežas.

– Kāpēc iepriekšminētais AT spriedums ir izsaucis tik lielu protesta vilni ASV, jo spriedums taču nenosaka aborta aizliegumu, bet tikai nedefinē to kā sievietes konstitucionālās tiesības?

– Un ne tikai pašās ASV: “progresīvie” spēki protestē gandrīz visā pasaulē. Ja raugāmies no tīri formāla viedokļa, tad nekas tik ārkārtējs nav noticis: federatīvas valsts Augstākā tiesa ir noregulējusi kompetenču sadali starp federāciju un pavalstīm. Tas ir apmēram tāpat kā, teiksim, ja Argentīnas Augstākā tiesa būtu nolēmusi, ka gaļas un graudu eksporta regulēšana ir parlamenta, nevis prezidenta ziņā. Kāda gan par to daļa ir citām valstīm? Šajā ziņā Eiropas politisko līderu paziņojumi ar AT sprieduma nosodījumu ir šokējoši nediplomātiski; tā ir nepieļaujama iejaukšanās citas suverēnas valsts iekšējās lietās.

Ļoti zīmīgi, ka neviens no kliedzējiem un nosodītājiem pagaidām nav mēģinājis kritizēt AT spriedumu Dobbs lietā pēc būtības, t. i., argumentēti pierādīt, kādēļ tas, viņuprāt, ir juridiski nepareizs. Un tas ir saprotami, jo šā sprieduma motivācija ir izsvērta, loģiska un ASV konstitūcijai atbilstoša. AT savā spriedumā ir skaidri pateikusi: abortu pieļaujamība un tai nosakāmie ierobežojumi ir izlemjami demokrātiskā ceļā, katras atsevišķas pavalsts pilsoņiem mēģinot citam citu pārliecināt un pēc tam balsojot. Mūsdienu t. s. liberāļus šāds demokrātisks risinājums tracina, jo jau tagad ir redzams: daudzu pavalstu iedzīvotāju vairākums un tā ievēlētie politiķi iestājas par gandrīz pilnīgu abortu aizliegumu. Kā gan drīkst atstāt kāda jautājuma risināšanu tautas rokās: tauta taču var nolemt pretēji kreiso “ekspertu” un ideologu nostādnēm!

– Vienā no attēliem, kuros bija redzami aborta aizstāvji, bija redzama sieviete, kurai uz atkailināta grūtnieces vēdera bija uzraksts: “Vēl nav cilvēks”. Vēlētos uzzināt arī jūsu domas par šo cilvēkiem fundamentālo jautājumu – kas ir cilvēks, un kad viņš sākas un beidzas?

– Uzreiz jāsaka, ka visas mūsdienu domātāju atsauces uz kaut kādiem patvaļīgi izvēlētiem kritērijiem (apziņas stāvoklis, spēja racionāli domāt, spēja izdzīvot ārpus mātes ķermeņa u. tml.) ir vienkārši mēģinājumi “saduļķot ūdeni” (līdzīgi tam, kā to dara tinteszivs) nolūkā attaisnot abortus. Īstenībā atbilde uz šo jautājumu ir ārkārtīgi vienkārša: cilvēks ir dzīva būtne, kas pieder pie cilvēku sugas (pēc mūsdienu bioloģijā pieņemtās binārās nomenklatūras – Homo sapiens).

Tātad cilvēks kā atsevišķa dzīva būtne sākas brīdī, kad pēc tēva un mātes dzimumšūnu saplūšanas ir izveidojies no mātes ģenētiski atšķirīgs cilvēka embrijs. Savukārt cilvēciskas būtnes eksistence beidzas tad, kad ir skaidri un nenovēršami iestājusies nāve; no šā brīža tā vairs nav persona, bet miruša cilvēka ķermenis. Protams, konkrētā nāves brīža noteikšana daudzos gadījumos ir jāatstāj ārstu ziņā, taču paša šā principa patiesumu tas nekādi neietekmē.

– Kā jūs skaidrotu, kāpēc tieši attieksme pret abortu ir viens no tiem jautājumiem, kas veido sabiedrības pārstāvju dzīves uztveres un vērtību sistēmas pamatu?

– Tāpēc, ka tieši šajā jautājumā viskrasāk izpaužas cilvēka attieksme pret tādiem jautājumiem kā cilvēka ķermenis, cilvēka brīvība (it sevišķi seksuālajā jomā) – un tātad galu galā pret visu apkārtējo pasauli un pret sevi pašu. Patiešām, gan kreisā spārna ideologi, gan praktiski visa pašreizējā Rietumu pasaules “elite” uztver “tiesības uz abortu” kā kaut ko nevis vienkārši fundamentālu, bet burtiski svētu, un šo tiesību atzīšana viņu acīs ir salīdzināma ar reliģiskās ortodoksijas apliecinājumu. Šāds skatījums perfekti atbilst modernajam skatījumam uz cilvēka brīvību: viņš definē sevi kā personību caur pilnīgi atraisītu un neierobežotu dzimumdzīvi; savukārt bērna ieņemšanas iespēja tai ir nopietns šķērslis, kuru ir jāvar jebkurā brīdī novērst.

– Sabiedrības attīstība notiekot svārstveidīgi. Vai varam uzskatīt, ka šis ASV AT spriedums liecina, ka absurdās idejas par dzimumu kā sociālu konstruktu, ka iespējama pilnvērtīga laulība starp viena dzimuma partneriem u. tml. ir sasniegušas savu maksimumu un šobrīd pamazām notiek svārsta (sabiedrības vairākuma noskaņojuma) svēršanās uz otru pusi? Vai šo AT spriedumu var uzskatīt par nozīmīgu konservatīvās domas uzvaru ar tālejošām sekām, kas varētu rezonēt arī mūsu valstī?

– ASV joprojām ir gan galvenais un ietekmīgākais spēlētājs mūsdienu ģeopolitiskajā arēnā, gan galvenais “modes likumdevējs” populārās masu kultūras jomā. Mēs labi redzam, kādu netikumu un netīrību gūzmu Holivuda ar saviem izstrādājumiem regulāri izgāž pa visu pasauli. No otras puses, ASV “eksportē” arī labēji konservatīvo kultūru; arī mūsu Latvijā konservatīvie domātāji mēdz regulāri atsaukties uz amerikāņu avotiem.

Šajā gadījumā svarīgi ir tas, ka ASV AT ir skaidros vārdos pateikusi acīmredzamo: “tiesības uz abortu” neietilpst un nekad nav ietilpušas amerikāņu tiesību tradīcijā un amerikāniskajā “sakārtotās brīvības” jēdzienā. 1973. gada spriedums lietā Roe v. Wade visu šo laiku tika uzskatīts par tādu kā “superspriedumu” jeb “svēto govi” – gandrīz vai kā ASV konstitūcijas sastāvdaļu –, un, ja cilvēks pauda tam savu nepiekrišanu, uz viņu bieži vien skatījās šķībi, kā uz “ekstrēmistu”. ASV AT tagad šo “svēto govi” ir nokāvusi, un arī citu valstu tiesneši var sākt – pagaidām bikli, pēc tam drošāk – apšaubīt gan “aborta kā fundamentālu cilvēktiesību” dogmu, gan arī citas pašlaik Rietumos valdošās ideoloģijas dogmas. Jā, arī mūsu Latvijā!

Mūsdienu globalizētās “elites” pārstāvji var būt ļauni un amorāli, taču viņi noteikti nav muļķi (ne jau velti viņi ir “elite”). Viņi lieliski saprot, ka, pateicoties šādiem drosmīgiem spriedumiem, viņu ideoloģiskā “celtne” sāk pamazām drupt un jukt, tādēļ viņi arī reaģē tik agresīvi un histēriski. Cerēsim, ka viņu “celtne” izjuks un sagāzīsies vēl mūsu dzīves laikā.