Menu
 

Pēteris Strautiņš: Ekonomikas ir mazāk, bet naudas vairāk

  • Autors:  Pēteris Strautiņš, “Luminor”
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

2.ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Jau iepriekš nebija šaubu, ka 2.ceturkšņa IKP rādītāji būs daudz vājāki nekā 1.ceturksnī, galvenokārt produktu nodokļu iekasēšanas svārstību dēļ, gada sākumā tie auga fantastiski strauji pat reālā izteiksmē – par 16,3%. Taču arī šķita, ka pievienotās vērtības kāpums ceturkšņa griezumā varētu būt turpinājies līdzīgā tempā, apmēram par procentu jeb gada griezumā apmēram par 4%. Tas acīmredzot nav noticis – CSP vēsta, ka pakalpojumos tiešām bija 4,1% pieaugums, bet ražojošajās nozarēs 0,4% kritums. No pieejamajiem izlaides datiem šķita, ka it kā bijis labāk, taču augstās iepirkumu izmaksas ir “apēdušas” pievienoto vērtību.

Vēl nav pieejami detalizēti dati par nozaru sniegumu, taču var izteikt minējumus. Attīstību 2. ceturksnī bremzēja notikumi, kas ir saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Gada sākumā ekonomikas pieaugumu ar līdzīgu enerģijas lādiņu virzīja apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi. Spriežot pēc pakalpojumu eksporta datiem, komercpakalpojumu sniegums arī 2. ceturksnī bija ļoti iespaidīgs. Taču tirdzniecības devums bija daudz mazāks vai pat negatīvs.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums turpinājās, lai arī lēnāk. Turpretim vairumtirdzniecības apgrozījuma līkne salūza martā un aprīlī. Šī nozare Latvijā ir nozīmīga eksportētāja, kuras devums ir maz izprasts un novērtēts. Uz ārējiem tirgiem vērstajiem nozares uzņēmumiem bijušās PSRS valstis bija ļoti nozīmīgas. Apstrādes rūpniecības izaugsme 2. ceturksnī joprojām bija diezgan spēcīga, bet tā bremzējas un tuvākā nākotne tai neko labu nesola. Latvijas rūpnieku vērtējums par nesenajām ražošanas izmaiņām jūlijā ieslīdēja mīnusu zonā.

Interesanti, ka vienlaikus visu laiku augstākajā līmenī ir vērtējums par to, cik ilgi ražošanu var nodrošināt esošais pasūtījumu portfelis – 5,7 mēnešus. Acīmredzot ražošanu samazina izejvielu pieejamība un to augstās cenas, atsevišķās nozarēs varbūt arī jau krītošas pārdošanas cenas.

No eksporta tirgiem pienāk ļoti kolorīti negatīvi signāli par tuvāko nākotni. Vācijas rūpniecības jauno pasūtījumu indekss slīd lejup gandrīz vertikāli. Gāzes deficīts šajā ziemā var situāciju padarīt vēl ļaunāku. Eiropas Savienības patērētāju noskaņojuma indekss jūlijā sasniedza visu laiku zemāko līmeni, arī ASV noskaņojums ir drūms. Ķīnas ekonomikas izaugsmi ir gandrīz apturējusi cīņa pret Covid un nekustamo īpašumu tirgus krīze.

Ekonomikas izaugsmi Latvijā bremzē arī fiskālā politika. Nodokļu iekasēšana pirmajā pusgadā ir augusi par 16,6%, bet valsts budžeta izdevumi tikai par 0,7%, kas nozīmē, ka tie reālā izteiksmē ir samazinājušies vairāk nekā par desmito daļu. Varbūt varētu paslavēt valdību par tik ne-populistisku nostāju vēlēšanu gadā, bet tā ir pārcentusies. Šobrīd atbalsts ekonomikai ir vajadzīgs, ir svarīgi atbalstīt mājsaimniecību pirktspēju, iedrošināt cilvēkus tērēt naudu, kas palīdzēs iekšzemes pieprasījuma nozarēm.

Eksporta nozarēs kopumā situācija joprojām ir diezgan laba. Otrais pusgads būs daudz grūtāks preču nozarēm, kā arī preču transportam – dzelzceļam un ostām, taču t.s. “balto apkaklīšu” pakalpojumos, kas veido vairāk nekā pusi no kopuma, pašreizējā situācija ir lieliska, un arī prognozes nav sliktas. Gada pirmajos piecos mēnešos preču eksports auga par 32%, bet pakalpojumu eksports par 38%. Slavenais teiciens “naudas ir vairāk nekā jebkad” joprojām ir patiess, tā ir iespēja palīdzēt tiem, kam šobrīd izejvielu un enerģijas cenu kāpuma dēļ klājas grūti.

Iespējams, ka IKP dati tiks pārskatīti, varbūt tas nenotiks, taču 3. ceturksnī atkal redzēsim mazu pieaugumu ceturkšņa griezumā. Tomēr ir jāpieļauj, ka 2. ceturksnis ir sākums vairāku ceturkšņu virknei, kurā IKP samazinās pret iepriekšējo periodu, tātad recesijai. Pagaidām gan apstākļi ekonomikā kopumā – krītošais bezdarbs, uzņēmēju sūdzības par darbinieku trūkumu – neliecina par vispārēju krīzi. Taču enerģijas cenu nasta ekonomikai kļūs vēl smagāka un cerības uz pozitīvu dinamiku gadu mijā ir vājas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.