Menu
 

Dzintris Kolāts. Piecgadi trijos gados un vēl labāki cipari Apriņķis.lv

  • Autors:  Dzintris Kolāts
Foto - LETA Foto - LETA

Tuvojoties rudenim, saasinās interese par to, kādu “ēdienkarti” ieraudzīsim 2. oktobrī, tātad dienu pēc nākamās Saeimas vēlēšanām. Fakti liecina, ka piedāvājums būs dažāds un plašs. Cits stāsts par kvalitāti, kas ar ko tiks jaukts kopā un vai gatavo brūvējumu kāds varēs dabūt iekšā. Tad nu šajā priekšvakarā politiķi grozās, kā nu māk, lai izrādītu krāšņākās spalvas un  piesegtu nesmukumus.

Interesantu taktiku blēņu stāstiņiem vēlētājam sadomājusi Jaunā konservatīvā partija (JKP). No pirmā skata – nav slikti. Tā kā lielākā daļa konkurentu vāvuļo tekstus, šamie izdomājuši likt priekšā skaitļus. Nemaz tik sen nāca klajā ar paziņojumu: desmit gadu laikā ievedīšot Latviju desmit attīstītāko Eiropas valstu klubiņā.

Mazliet paanalizēsim. Vispirms – JKP balstās uz iepriekšējo pieredzi. Kāds atcerēsies, ka uz iepriekšējām vēlēšanām tika iets ar citu skaitlisku simbolu – 3x500, solot, ka līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām minimālā alga būs 500 eiro, algas neapliekamais minimums un pensijas neapliekamais minimums – arī katrs pa 500 eiro. Tas trakākais, ka līdz pašreizējās Saeimas pilnvaru beigām tas patiešām būs izpildīts.

Cik tur JKP pienesuma, to grūti spriest. Drīzāk jau mēs varētu cildināt citkārt dauzīto finanšu ministru Reiru no “Jaunās Vienotības”, bet vēl ticamāk – tā iegrozījās no mums neatkarīgi apstākļi: vispirms jau kovida pandēmija, tad ļaužu ieņēmumi mazliet pakāpās… Vairāk gan pakāpās izdevumi, bet ne par to stāsts. Stāsts par to, kā radušos situāciju nekaunīgi izmantot. Te nu var redzēt, kā gudrs plānotājs politikā atšķiras no ne pārāk gudra. JKP neko labāku neizdomā, kā saskrūvēt šo skaitļu naratīvu uz vēlēšanām tādos augstumos, ka ticība tam paliek tālu, tālu lejā.

Tātad desmit gados starp desmit bagātākajām Eiropas valstīm. Nav tādas konkrētas bagātības skalas. Vistuvāk tai būtu iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju gadā. No 27 Eiropas Savienības valstīm Latvija ir 23. vietā. Pat ja augstāk esošās 22 valstis sāktu šausmīgi stagnēt, uzrāpties līdz pirmajam desmitniekam ir ļoti mazticami.

Ak, ko nu par to! Ir interesantāka lieta. Desmit gadi ir divarpus Saeimas sasaukumi. Tātad vēlētājam JKP vajadzētu uzticēties “pa lielo”. Un, ja uz nākamajām vēlēšanām būsim no 23. vietas pacēlušies uz 22., tad jau varēs saukt, ka tūliņ būs un viss rit pēc plāna. Vēl tikai mazdrusciņ. “Zāģējiet vien, Šura, zāģējiet,” brēca “Zelta teļa” dīkdienis Paņikovskis, skaidri apjauzdams, ka svaru bumbās nekāda zelta nebūs, tikai jāmēģina attālināt sāpīgo atmaksas brīdi.

Taču atmaksas brīdis JKP gadījumā netiks sagaidīts. Pirmkārt, mūsu politikā tā vispār nemēdz būt. Otrkārt, pie tik raibas sabiedrības un, visticamāk, tādas pašas nākamās Saeimas koalīcijas vienmēr varēs teikt: būtu izpildījuši, goda vārds, bet, skat, cik daudz naidnieku apkārt! Tādos apstākļos jāpriecājas, ka Eiropas bagātības sarakstā esam pacēlušais uz godpilno 20. vietu. Vēl pēc desmit gadiem – tad nu gan!

Šķiet, vēlētājam būtu svarīgāki skaitļi, kas ļautu plānot šo rudeni un ziemu, nevis bakstīt tālas nākotnes mākoņus.

Nāk vēlēšanas. Apdomāsim trīsreiz, par ko balsot. Trīsreiz! Komentāra autors pat nepieļauj, ka uz vēlēšanām varētu neaiziet.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.