Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente: Jāpārtrauc tolerēt esošo ēnu ekonomikas apjomu Apriņķis.lv
- Autors: Elīna Rītiņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente
Foto - pixabay.com
2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jauns un beidzot efektīvs ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plāns, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.
Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi - gan Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") Dr. A.Saukas un Dr. T.Putniņa ikgadējais pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijā", gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug. Var strīdēties, kurš pētījums precīzāks, bet naudas izteiksmē tas ir ļoti būtisks apjoms, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi un godīgu konkurenci - 2021.gadā tie bija 6,6-8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP jeb aptuveni 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu gadā.
Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt vienai no valdības prioritātēm, tāpēc lielākās uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) - šo jomu ir iekļāvušas rekomendācijās politisko partiju priekšvēlēšanu programmām, piedāvājot noteikt mērķi ēnu ekonomikas rādītāju samazināšanai nākamajā ciklā par vismaz 7,6% jeb samazinot tās apjomu līdz 19% no IKP atbilstoši "SSE Riga" ēnu ekonomikas indeksam.
Šobrīd valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem paredzēts nodokļos papildus iekasēt vien 5 miljonus eiro gadā, kas ir nepiedodami maz. Var piekrist, ka jauniem ierobežošanas pasākumiem ir sarežģīti prognozēt tūlītēju atdevi, bet ar jau ieviestiem pasākumiem noteikti ir iespējams to novērtēt. Ne valsts pārvalde, ne sabiedrība nedrīkst turpināt tolerēt esošo ēnu ekonomikas apjomu - valsts budžets nedrīkst zaudēt līdzekļus, ko iespējams izmantot ekonomikas izaugsmei, nodokļu konkurētspējas celšanai un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Salīdzinot datus Eiropas valstīs, var redzēt skaidru tendenci - valstīs ar augstāku dzīves līmeni iesaiste pelēkajā sektorā ir zemāka un ēnu ekonomikas īpatsvars ir zemāks.
Šogad noslēdzas iepriekš izstrādātais valdības plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai un jāizstrādā jauns - tā ir iespēja izstrādāt plānu, kas darbojas praksē, definējot sasniedzamos rādītājus un izmērāmus rezultātus - katram uzdevumam nosakot mērķi, veidu, kā tiks mērīts sasniegtais rezultāts, kontroles rīkus, administratīvo un nodokļu maksātāju resursu patēriņu, tā samērīgumu pret ieguvumiem, ietekmi uz nodokļu maksātāju uzvedības maiņu un atbildīgās iestādes. Būtiski, lai nākamajā ēnu ekonomikas plānā netiktu ietverti formāli, neizmērāmi, sarežģīti administrējami uzdevumi, kas praksē netiek kontrolēti vai pat rada nesamērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, nevis trāpa tiem, kas apzināti no nodokļu nomaksas izvairās.
Ņemot vērā, ka pēdējo divu plānošanas periodu - gan 2016.-2020.gada, gan 2020.-2021.gada - ēnu ekonomikas ierobežošanas plāni paredzēja virkni uzdevumu, bet nav devuši būtiskus rezultātus, nepieciešams pārvērtēt arī tajos iekļautos uzdevumus, to efektivitāti un atdevi. Vienlaikus ir būtiski jāpilnveido plāna izstrādes un uzraudzības pārvaldība, ne tikai nodrošinot Ēnu ekonomikas ierobežošanas padomes darbu Ministru prezidenta uzraudzībā, bet praksē katrai ministrijai deleģējot pārstāvi, kurš sadarbībā ar Finanšu ministriju ar plāna uzdevumiem pastāvīgi strādā ik dienu - iesaistot uzņēmēju organizācijas, nozaru pārstāvjus, attiecīgās ministrijas padotībā esošajās kontroles iestādes, sagatavo uzdevumus, izstrādā rīkus, pēc tam tos ievieš un veic novērtēšanu. Svarīgi plāna uzdevumu izstrādē, administrēšanā un kontrolē tieši iesaistīt arī pašvaldības.
Ietekmi uz ēnu ekonomikas īpatsvara dinamiku un nodokļu maksātāju uzvedības maiņu rada valsts nodokļu politika un sabiedrības apmierinātība ar to. Ēnu ekonomikā iesaistīto pašmērķis nav pārkāpt likumu, drīzāk tas ir vērtību un motivācijas jautājums. Sabiedrībai nepieciešama ticība valsts pārvaldes rīcībai un nodokļu efektīvam izlietojumam, redzami uzlabojumi izaugsmē un attiecīgi arī sociālajā jomā, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un ilgtspējā. Savukārt motivāciju neiesaistīties ēnās nodrošina iespējas godīgi konkurēt - vienādas prasības ievērot noteikumus, samērīgs un konkurētspējīgs nodokļu slogs. Kā prioritāti LTRK un LDDK ir definējušas kopējo darbaspēka nodokļu izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu visās algu grupās vismaz Baltijas līmenī, kā arī mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīma izstrādi - saprotams, automātisks, viegli administrējams, vienlaikus arī sociāli atbildīgs nodokļu režīms individuālam nodokļu maksātājam. Tāpat neiztikt arī bez "pātagas" metodes, ieviešot kontroles mehānismus un radot negatīvas sekas tiem, kas izvēlas būt ēnu ekonomikas pusē.
Ēnu ekonomika ir tiešā veidā saistīta ar mūsu valsts drošības un izaugsmes iespējām. Jo efektīvāks būs ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns un ātrāk pazudīs iecietība pret tiem, kas izvēlas palikt ēnas pusē, jo lielākas iespējas sasniegt ambiciozos Latvijas ekonomikas attīstības plānus, tuvinot mūsu valsti 10 Eiropas labklājīgāko valstu līmenim.