Trīs lietas, kas izdarāmas, gatavojoties nākamajai apkures sezonai Apriņķis.lv
- Autors: Reinis Neļķe, "Kingspan Insulation" pārdošanas vadītājs Latvijā
Foto - pixabay.com
Ja agrāk slikti siltinātas mājas problēmas varējām atrisināt ar siltākām zeķēm, pagājušajā ziemā bija vajadzīgs arī biezāks maks. Šķiet, ka, neparūpējoties par vājākajiem siltumizolācijas posmiem, biezs maks būs vajadzīgs ne vienu ziemu vien. Risinājums ir nekavējoties izvērtēt, ko mēs varam izdarīt, un gaidāmajai ziemai sagatavoties jau tagad.
Meklēt nenoizolētās vietas
Viens no vissvarīgākajiem priekšnosacījumiem siltai mājai ir hermētisms, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi noteikt vietas, caur kurām gaiss var brīvi iekļūt no āra iekšpusē un pretējā virzienā. Tie var arī nebūt caurumi, ziemā tādas vietas diezgan viegli var sajust ar auksta gaisa plūsmu.
Vecākās mājās ārkārtīgi problemātiskas mēdz būt vietas ap logiem un durvīm. Pat jaunās mājās logu un durvju siltumizolācijā tiek pieļautas vairākas kļūdas, un vecākas apbūves mājās var būt, piemēram, saplaisājušas hermētiskās putas. Tad mājas iekšpusi no ārpuses atdala tikai apdare, kuras mērķis nav aizturēt siltumu.
Parasti mēs uzreiz sajūtam, ja ir slikta logu un durvju siltumizolācija, jo tad pie logu rāmjiem ir jūtami aukstāks. Ja gaiss mājoklī ir pietiekami mitrs, salā logu rūtis vai durvju rāmis var apledot, un, mitrumam uzkrājoties, var rasties pelējums.
Ja pamanāt šo problēmu savās mājās, ir jādemontē loga vai durvju apdare un šķirbas jāpiepilda ar siltumizolācijas materiālu. Lai padarītu mājokli vēl siltāku, logu rāmi, kuram tas iespējams, var siltināt no ārpuses vai iekšpuses.
Ja loga vai durvju rāmis ir pietiekami plats, piestipriniet plānu siltumizolācijas materiāla paneli atvēruma malās, lai rāmi apņemtu izolācijas slānis. Paneļi ir viegli pulējami un pēc izvēles nokrāsojami. Pēc tādiem uzlabojumiem aukstums neiekļūs caur starpsienām un loga vai durvju rāmi.
Ja iespējams – padariet siltumizolācijas slāni biezāku
Vēl viena problēma vecās mājās ir nepietiekams siltumizolācijas slānis. Piemēram, agrāk jumts, caur kuru rodas vieni no lielākajiem siltuma zudumiem, tika siltināts ar 10-15 centimetru slāni, bet tagad prasības paredz vismaz 2-3 reizes biezāku siltinājumu.
Protams, papildu sienu un jumta siltināšana ir diezgan nopietns un dārgs pasākums, kuru vislabāk ir apvienot ar citiem remonta darbiem. Tomēr daudzās vietās jumtu iespējams diezgan vienkārši nosiltināt ar plāniem moderna siltinājuma paneļiem. To siltuma aizturēšanas spējas ir apmēram divas reizes labākas nekā tradicionāliem siltinājuma materiāliem, tādēļ ieguvums būs pilnīgi noteikti jūtams. Turklāt tie nodrošinās papildu hermētiskumu.
Paneļi ir plāni un ar ārkārtīgi labu siltuma aizturēšanas spēju, tādēļ tie ir piemēroti arī mājokļa siltināšanai no iekšpuses, tomēr pirms sienu siltināšanas šādā veidā vajadzētu konsultēties ar speciālistu, lai izvēlētos pareizo siltinājuma slāni, lai izvairītos no pelējuma veidošanās.
Siltiniet pagrabu
Privāto un daudzdzīvokļu māju pirmā stāva iedzīvotāji, zem kuru mājokļa ir neapsildīts pagrabs, bieži pat neiedomājas, ka ir iespējams ietaupīt, nosiltinot tā griestus.
Ļoti iespējams, ka vecākas apbūves mājām grīda starp neapsildītu pagrabu un mājokli nemaz nav papildu siltināta. Siltuma zudumi caur tādām grīdām var būt pietiekami lieli, jo no mājokļa tiek sildīts arī pagrabs. Ar plānu moderna siltumizolācijas materiāla slāni uz pagraba griestiem šādus siltuma zudumus var novērst nekavējoties.
Visus siltināšanas darbus labāk veikt vasarā. Lai gan pašlaik mājas tiek būvētas arī ziemā, aukstums rada virkni neērtību. Piemēram, pat iekšējo sienu krāsošana ir apgrūtināta, ja nav iespējas atvērt logus un izvēdināt telpas, lai izplūstu liekais mitrums, krāsa nožūtu ātrāk un pazustu smakas.