Menu
 

Strautiņš: Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Saeimas vēlēšanu rezultāti signalizē par līdzšinējās ekonomiskās politikas turpināšanos, tostarp Latvija arī turpmāk būs diezgan fiskāli konservatīva valsts, kā arī izmaiņas nodokļu jomā būs pakāpeniskas, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Laikā kopš PSRS sabrukuma Latvijā kopumā ir bijusi raksturīga ekonomiskās politikas pēctecība apvienojumā ar politisku nestabilitāti - biežas valdību maiņas, kā arī valdību nestabilitāte pat šķietamas stabilitātes periodos - aizkulišu manevrēšana un shēmošana, kas ierobežoja iespējas īstenot izlēmīgu politiku," sacīja Strautiņš, piebilstot, ka 13.Saeima ir unikāla ar to, ka tās laikā nenotika Ministru prezidenta nomaiņa, mainījās tikai atsevišķi ministri. 

Viņš prognozēja, ka 14.Saeimas laikā turpināsies virzība uz lielāku politisko stabilitāti, tostarp ir liela varbūtība, ka valdību atkal vadīs Krišjānis Kariņš (JV), kurš ir pierādījis diplomāta spējas. Turklāt valdību veidojošo partiju skaits būs mazāks, un tās būs iekšēji saliedētākas. "Līdz ar to ir cerība, ka mazāku lomu spēlēs personiskās ambīcijas, bet lielāku - darbs valsts stratēģisko mērķu īstenošanā," sacīja Strautiņš.

Viņš arī minēja, lai atbildētu uz jautājumu, kā vēlēšanu iznākums var ietekmēt ekonomiku, ir jāatbild uz jautājumu, kāda vispār ir mūsu valsts rīcības brīvība, kāda ir mūsu nākotnes "ēdienkarte".

Strautiņš piebilda, ka "Jaunā vienotība" jau ir paziņojusi par četrām prioritātēm, tostarp no ekonomiskā skatu punkta svarīgākā ir izglītība. 

"Lai notiktu izšķiroša virzība uz priekšu, ir nepieciešama skolu tīkla sakārtošana, kam priekšnoteikumus radīja iepriekšējā Saeima, īstenojot reģionālo reformu. Tās īstenošana ir 13.Saeimas lielākais devums mūsu valsts nākotnei. Visi it kā piekrīt, ka izglītība ir jāreformē. Ja tas nav noticis, vismaz pietiekami, tad jājautā kas ir iemesls. Šis iemesls, manuprāt, varētu būt bijusi nevēlēšanās upurēt lielu skaitu visumā vāji apmaksātu darbavietu, jo īpaši reģionos, kur darba iespēju nav daudz," teica Strautiņš.

Viņš norādīja, ka cita lielā stratēģiskā izšķiršanās ir uz lielajām pilsētām balstīta vai izteikti decentralizēta ekonomiskā attīstība. Ja netiks pieņemti attiecīgi lēmumi, ekonomika "dabiski" turpinās koncentrēties lielajās pilsētās un to reģionos, tāpēc, neizdarot stratēģiskās izvēles, tiks iztērēts vairāk naudas infrastruktūras izveidošanai vietās, kur tā pēc tam netiks izmantota.

"Vēl cita stratēģiskā izvēle - vai padarīt nodokļu sistēmu progresīvāku un palielināt iekasēto nodokļu attiecību pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tādējādi iegūstot vairāk resursu sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai. Noteikti kaut kādas izmaiņas būs, bet pakāpeniskas," sacīja Strautiņš. 

Vienlaikus viņš minēja, ka partija, kas būtu gatava straujākām pārmaiņām ("Progresīvie") nav ieguvusi tādu ietekmi, kas ļautu izšķiroši ietekmēt dienaskārtību šajā jautājumā. 

"Sagaidu, ka būs diezgan daudz diskusiju par iespējamu nodokļu samazināšanu. Nedomāju, ka šobrīd ir iespējama nodokļu samazināšana, kurai būtu makroekonomisks mērogs, kuras ietekme būtu mērāma IKP procentpunktos, taču noteikti ir iespējama mazāka mēroga "pieslīpēšana". Liela mēroga nodokļu samazināšanas iespējas ir izsmeltas - 13.Saeimā notika būtiska efektīvās iedzīvotāju ienākumu likmes samazināšana, palielinot neapliekamo minimumu, bet 12.Saeimā notika radikāla uzņēmumu ienākumu nodokļa reforma, arī tai bija nodokļu ieņēmumus samazinošs raksturs. Ir jāatsakās no pieņēmuma, ka konkurētspējīgi nodokļi ir tas pats, kas zemi nodokļi," sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka ģeopolitiskā orientācija ir bijis Latvijas politikas lielais jautājums 30 gadu, bet reālās dzīves sniegtā atbilde uz šo jautājumu ir tik skaidra un nepārprotama, ka jautājumam vairs nav lielas nozīmes. 

"Gan 14.Saeimas vēlēšanu iznākums, gan ārējās vides izmaiņas ir sniegušas nepārprotamu atbildi uz šo jautājumu. Valsts ģeopolitiskā orientācija ir tēraudcieti prorietumnieciska. Taču no ekonomiskā skatu punkta tam vairs nebūs lielas nozīmes, jo Latvijai šajā ziņā pat teorētiski vairs nav lielas izvēles. Mūsu austrumu robeža kļūst par nepārvaramu barjeru starp divām pasaulēm. Tālākā nākotnē tas var mainīties, bet izmaiņas būs atkarīgas no pārmaiņām Krievijā, ko mēs nevaram izšķiroši ietekmēt," sacīja Strautiņš.

Runājot par nozaru politiku, pēc viņa teiktā, svarīgākā būs enerģētika. 

"Risinājums strauji augušo enerģijas izmaksu samazināšanai ir ieguldījumi atjaunojamo resursu jaudās un ēku siltināšana. Šajā gadījumā veicamo darbu apjoms ir liels, bet nedomāju, ka lēmumu pieņemšana prasīs daudz laika politiskajā dienaskārtībā - šis nav ļoti strīdīgs jautājums," sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka ekonomikas attīstības virzībā izšķirošā ietekme būs augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstībai Rīgā un investīciju piesaistei modernajās rūpniecības nozarēs reģionu pilsētās. "Pirmais process jau notiek ļoti sekmīgi, IT un biznesa pakalpojumu eksporta pieaugums absolūtajos skaitļos tālu pārsniegs jebko iepriekš piedzīvoto, bet rūpniecības attīstība reģionos ir pirmkārt atkarīga no šo reģionu pašvaldību attīstības politikas, centrālā valdība to var ietekmēt tikai netieši," piebilda Strautiņš.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.