Dzintris Kolāts. Zvērudārza pirmrindnieki ^{Apriņķis.lv}

Lūk, piemēram, gaļēdāju saimē – cēls, spēcīgs un apbrīnots gozējas "zvēru karalis" lauva, turpat blakus – graciozais pasaulē ātrākais skrējējs gepards jeb čīta, un gandrīz vienmēr "sliktā" loma atvēlēta hiēnai. Šakālis vispār ir lamu vārds un nievājošs epitets daudzām Austrumu un dienvidu tautām. Īstenībā – piemīlīga lapsiņa. Pārīšos tās šiverē pa savannu, vairāk pildot dabas sanitāra lomu un likvidējot kritušos dzīvniekus. Jā, uzbrūk arī mazākām antilopēm, zaķiem, gazelēm. Tomēr nežēlībā to krietni pārspēj "cēlais karalis" lauva. Savukārt mīlīgais gepards pirms upura nogalināšanas ar to spēlējas, pēc būtības paildzinot pirmsnāves mokas un stresu. Varbūt lasīt viņiem gepardu valodā kādas lekcijas, ka tā nav humāni?

"Zvērudārzs" ir viens no epitetiem, kuru pielieto, vērtējot pēcvēlēšanu sarunas par koalīcijas un nākamās valdības veidošanu. Katrs vēlas personificēties ar karali lauvu, bet katrā ziņā nebūs mierā ar šakāļa, hiēnas vai maitu lijas zīmolu. Tomēr arī politikā nav tādu labo un slikto, katrs ievēlētais deputāts (mazsvarīgi, no kuras partijas) ir ieguvis nelielu tautas mandātu un kļuvis par pilnībā harmonisku jaunās Saeimas "ekosistēmas" sastāvdaļu. Maitēdāju, riebekļu vai, gluži otrādi, cēlo varoņu maskas piemeklē tie cilvēki, kuriem ir iespēja uzrunāt auditoriju un kuri prot to izdarīt. Bieži ar savtīgu mērķi, atšķirībā no naivajiem zvēriņu stāstniekiem.

Gan pirms, gan pēc vēlēšanām sociālajos tīklos lasu it kā gudru un inteliģentu cilvēku tekstu, ka, lūk, partija "KPV LV" ir nepareiza un slikta, līdz ar ko visiem «gaišajiem spēkiem» vajadzētu apvienoties un izspert šos kā korķus kaut kur tālā opozīcijā. Tad būšot labi un pareizi, pie viena arī valsti izglābsim. Mazākā mērā, bet līdzīgi dzird arī par Jauno konservatīvo partiju. Neesmu par viņiem balsojis. Un tomēr.

Patiesi daži publiski izteikumi no pieminēto mutēm skanējuši pagalam blāvi un bezpalīdzīgi. Lai atceramies kaut vai Jutas Strīķes atbildi par pensiju lietām LTV priekšvēlēšanu diskusijā vai Ivara Pugas bezpalīdzīgo stostīšanos raidījumā "Rīga TV24". Taču demokrātijas loģika, tāpat kā dabas loģika, ir skaidra. Sabiedrība pieminētajām partijām devusi mandātu. Balsojot un uzticoties. Nevar politisku manevru rezultātā kādu no viņiem atstāt opozīcijā tikai tāpēc, ka "izskatās pēc hiēnas". Tas ir emocionāls, nevis racionāls arguments. Līdzīgi ir ar Nacionālās apvienības pozīciju. Jā, daļa sabiedrības (ievērosim – daļa) balsojusi par pārmaiņām. Taču no iepriekšējās koalīcijas tieši NA bijis vismazākais atbalstītāju skaita kritums.

Pārējie iespējamie partneri, tāpat kā premjerministra "krēpes", jau ir minētā zvērudārza savstarpējo sarunu rezultāts. Taču demokrātijā, tāpat kā dabā, vispirms jārespektē loģikas pamatprincipi. Ja sabiedrība kādreiz nobalsos par visskaistāko un ar jaukāko balsi apveltīto paradīzes putniņu, tad tas būs viņa laiks. Pašlaik ir tā, kā ir, un tas jārespektē.