Menu
 

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot "zaļāk" un dabai draudzīgāk

  • Autors:  Inese Malnača, "Baltic International Bank" Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja p.i.
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot "zaļāk" un dabai draudzīgāk Foto: adazi.lv

Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka nepieciešama ne tikai atkritumu šķirošana, bet to mērķtiecīga samazināšana, – tā liecina jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma rezultāti. Būtiski, ka kļūstam videi draudzīgāki, piedomājot arī pie transporta, kurināmā un enerģijas izejvielu alternatīvām.

Pētījuma ietvaros tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret ekoloģiju, kā arī uzdoti dažādi ar mājdzīvniekiem saistīti jautājumi. Vaicāti, kuras darbības ir visbūtiskākās, lai apgalvotu, ka cilvēks ievēro "zaļu" jeb videi draudzīgu dzīvesveidu, 75% iedzīvotāju apgalvo, ka tā ir atkritumu šķirošana. Šī kā vienkārša, bet efektīva darbība zināma daudziem, tomēr nereti iedzīvotājus kavē tieši nepiemērota infrastruktūra un nesakārtota šķiroto atkritumu savākšanas sistēma.

"Vēl pirms dažiem gadu desmitiem zaļais dzīvesveids drīzāk bija elitāra modes tendence, un ar to galvenokārt lepojās cilvēki, kuri vēlējās būt atšķirīgi no iedzīvotāju vairākuma. Taču sabiedrība pastāvīgi kļūst izglītotāka un zinošāka, tās noskaņojums pakāpeniski mainās, par vides aizsardzību un zaļā dzīvesveida priekšrocībām daudz tiek runāts un rakstīts, un pašlaik vismaz attīstītajās zemēs cilvēki aizvien biežāk zaļo politiku atzīst par nepieciešamu un vēlamu," situāciju skaidro "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats.

Lielu piekrišanu guvusi arī zero waste jeb bezatkritumu pieeja – teju puse aptaujāto iedzīvotāju minēja izvairīšanos no plastmasas iepakojumu un maisiņu iegādes (46%) un dažādu iepakojumu un materiālu otrreizējo/vairākkārtēju lietošanu (43%). Bezatkritumu pieeja piedzīvo uzplaukumu – uzskats par iepakojumu atkārtotu izmantošanu kļūst arvien populārāks, jo 2008. gadā šim uzskatam piekrita vien 29% iedzīvotāju. Tāpat attīstās arī beziepakojuma koncepts – šogad Rīgā tika atvērts pirmais beziepakojuma preču veikals "Burka".

"Ir pierādīts, ka, lai sniegtu patiesu ieguldījumu problēmas risināšanā, ir jāizvairās no jaunu atkritumu radīšanas, ko ir iespējams paveikt, gan atsakoties no vienreizējās lietošanas precēm, gan izvēloties videi draudzīgas alternatīvas. Šo ceļu esmu izlēmusi iet arī es, ne tikai ikdienā piedomājot un mainot savus iepirkšanās paradumus, bet arī atverot veselīgas pārtikas beziepakojuma preču veikalu "Burka". Un ziniet, skatoties pēc pieaugošās cilvēku aktivitātes, mūsu – "zaļi" un ilgtspējīgi domājošo – ir ļoti daudz, un arvien vairāk cilvēku sāk aizdomāties par savu izvēļu un rīcības sekām," stāsta Marija Sološenko, SIA "Dabas burka" dibinātāja.

Vienlaikus kā "zaļa" dzīvesveida sastāvdaļa tika uzsvērts gaisa piesārņojuma samazinājums, dodot priekšroku centieniem pārvietoties ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu personīgās automašīnas vietā (42%), kā arī videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana (36%). Jāuzsver krasās atšķirības, kas vērojamas apdzīvotās vietās attiecībā uz videi draudzīga kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošanu ikdienā, – kamēr laukos to piekopj piektā daļa iedzīvotāju (20,5%), Rīgā šādu videi draudzīgu aktivitāti veic vien 4,3%.

V. Bolbats uzskata: "Dažādu atjaunojamās enerģijas veidu ražošanas attīstība tomēr iet un arī turpmāk ies roku rokā ar iedzīvotāju izpratnes un atbalsta pieaugumu. Mums visiem – gan valsts institūcijām, gan vides aizsardzības organizācijām un komercuzņēmumiem – ir jāturpina sabiedrībai skaidrot atjaunojamās enerģijas ražošanas nepieciešamību, vienlaikus darot visu, kas ir mūsu spēkos, lai valsts spētu attīstīties reizē ar moderno pasauli un saudzēt vidi, kurā dzīvojam mēs paši un ko mantos nākamās paaudzes."

Neskatoties uz pozitīvajiem pētījuma rezultātiem, kas apliecina cilvēku zināšanas par iespējām uzlabot ekoloģisko situāciju, realitāte ir mazliet atšķirīga – ikdienā šīs darbības tiek piekoptas krietni retāk. Lai gan 75% iedzīvotāju apzinās atkritumu šķirošanas nozīmīgumu, realitātē tikai 45% to veic regulāri. Savukārt savās ikdienas gaitās ceturtā daļa aptaujāto piedalās talkās un individuālās aktivitātēs ar mērķi uzkopt dabu (25%), izvairās no plastmasas iepakojumu un maisiņu izmantošanas (23%) un lieto vietējā ražojuma bioloģiskos pārtikas produktus (23%). Kopumā jāsecina, ka aktivitātes par "zaļu", videi draudzīgu dzīvesveidu raksturojošām atzīst caurmērā divreiz vairāk cilvēku nekā to, kas tās patiešām veic.

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.