Saglabāt cilvēcību Apriņķis.lv
- Autors: “Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcija
Foto - Laima Jātniece
Šodien mēs Latvijā svinam Lāčplēša dienu, kas sākotnēji tika saukta par Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētkiem. Nosaukumā daudz vairāk saistības ar vārdu “karš”, kas vairumam Latvijas iedzīvotāju tolaik vēl skaidri bija atmiņā, tostarp kara dalībniekiem, kritušo ģimenēm, kara invalīdiem, kuri bija maksājuši augstu cenu par brīvību, par savas valsts nodibināšanu.
Kaut mēs to spētu atcerēties un pieminēt vienmēr, ka tādi paši cilvēki kā mēs – vīri un sievas, tēvi un mātes, dēli un meitas – to darīja arī mūsu dēļ! Šajā sakarā bieži tiek uzdots jautājums: vai mēs šodien to spētu – atdot savu dzīvību savas valsts un tēvijas labā, vai mums pietiktu drosmes? Vai dedzīga vēlme pēc savas valsts būtu tik liela, lai mēs spētu uzupurēties?
Tie ir grūti jautājumi, un, visticamāk, uz tiem var atbildēt tikai tad, kad esam konkrētā situācijā, kad tieši no mums, no mūsu līdzcilvēkiem tiek prasīta izšķiršanās. Ne tik smaga un grūta kā toreiz, 1919. gadā, kad smagās cīņās Latvijas armija uzveica Pāvela Bermonta vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā un atbrīvoja no pretinieka karaspēka Daugavas kreiso krastu un līdz ar to visu Rīgu, taču izšķiršanās, kā mēs rīkojamies, ko runājam, ko paužam, ko mācām bērniem un mazbērniem, – tādas mēs atpazīstam arī savā ikdienas dzīvē.
Un arī šis laiks prasa no mums izšķiršanos – vai ejam kopā ar cilvēka būtību maitājošām ideoloģijām, kas paver ceļu ģimenes un laulības institūcijas nonivilēšanai, nacionālas valsts identitātes zaudēšanai un bioloģisko dzimumu noārdīšanai, vai sekojam tirāniem, kas melu aizsegā ar draudiem dodas iekarot un vēlas pakļaut brāļu tautu.
Mums ir nepieciešams skaidrs prāts, redzīgas acis, lai spētu saglabāt cilvēcisku sirdi, kad apkārt skan draudi, kara troksnis, kad esam neziņā par nākotni – vai spēsim nodrošināt savu ģimeni, izskolot bērnus.
Tāpēc šajā svētku dienā novēlam katram lasītājam, lai dzīves brīžos, kad no mums tiek prasīta izšķiršanās, mūsu mēraukla būtu un paliktu nemainīga – saglabāt cilvēcību pat visdraudīgākajos ārējos apstākļos!