Mārcis Bendiks. Prātojums par Bordāna spožumu un postu Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks
Publicitātes foto
Pirmās divas nedēļas kopš lielās balsu skaitīšanas ir tikpat kā garām, un, kā jau bija gaidāms, negaidītiem vēlēšanu rezultātiem seko negaidīti pārsteigumi jaunajā politikas ainā. Tas būs turpmākā laika musturs – vārdu savienojums "kā jau bija gaidāms" ar sekojošu "seko negaidīti pārsteigumi". Kā "mīla un viltus", kā "kurtizāņu spožums un posts", kā "uzvara vēlēšanās ar 16 vietām no 100". Tā ir jaunās loģikas realitāte.
Politikā cieti solīt un pēc tam ne pārāk pildīt ir ikdienišķākā parādība – te nu gan nav nekā jauna. Tā ir vecā loģika – solīt to labāko, bet darīt to iespējamāko vai domāt par tā darīšanu, vai nedarīt neko. Bez pārsteigumiem. Tā ir bijis, tā ir, un tā būs. Programmās kaut kas ir jāraksta, priekšvēlēšanu avīzēs kaut kas jādrukā, mītiņos kaut kas jāsola, diskusijās par kaut ko asprātīgi jāiekož konkurentiem. Tad vēlēšanas, balsu saskaitīšana, un priekšvēlēšanu loģiku nomaina cita disciplīna, nāk aritmētika, ko māca pirmskolā, – skaitīšana pirmā simta apjomā –, un tā rāda, ka būs jauna valdība.
Tiktāl bija "gaidāmie pārsteigumi". Par negaidītu jau pirmajā pēcvēlēšanu nedēļā gādāja Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns. Tā vietā, lai ar potenciālajiem koalīcijas biedriem patielētos par valdības uzdevumu prioritātēm un apvaicātos, kādas jomas šai sakarā tos varētu īpaši interesēt, viņš nolika galdā savas valdības sarakstu. Līdzīgi kā padomju laika kompleksās pusdienas, sak, te būs zupiņa, makaroni ar mērci un sausaugļu kompots. Vai var dabūt ar kartupeļiem? Nē, nevar, nav paredzēts!
Izskatījās, ka Bordāns iedomājies, ka ir monopolists, zavoda ēdnīcas "Smirdulītis" šefpavārs. Gan "jaunie", gan "vecie" apmeklētāji to novērtēja diezgan līdzīgi, turklāt visi ieteica apskatīt variantus ar citām piedevām. Gluži kā perestroikas laika arodbiedrības sapulcē.
Mani pārsteidza tas, ka pat pretendents Bordāns izskatās pārsteigts. Tas ir tik tiešām negaidīti.
Pirmkārt, Bordāns ir jaunais "konservators" tādā nozīmē, ka ir vecs liberālis. Lai nu kuram piemistu pieredzes trūkums, tikai ne viņam! Kā "Latvijas ceļa" dibinātājs un jau 5. Saeimas "Latvijas ceļa" deputāts viņš ir viens no vispieredzējušākajiem, aktīvs neskaitāmu politisku partiju un veidojumu dalībnieks vairāk nekā 25 gadu garumā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, ministrs... Vienvārdsakot – tipisks "jaunais".
Otrkārt, Jaunā konservatīvā partija savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja virkni vienkārši saprotamu lietu. Pie "Valsts pārvalde, atbildīgā persona Jānis Bordāns" skaidri rakstīts, ka ministriju skaits jāsamazina gandrīz uz pusi, un tālākajā tekstā Tieslietu un Iekšlietu ministrijas jau ir apvienotas, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – likvidēta. Savukārt savā Ministru kabineta piedāvājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju JKP ņemtu sev, bet Tieslietu ministriju piedāvā "Vienotībai", tiem pašiem "vecajiem", kas atbildīgi par tiesu varas nedienām valstī.
Piedāvājums neloģisks, pārsteidzīgs un acīm redzami nereāls. Uz šī fona partneru labi tēlotais izbrīns par Zaļo un Zemnieku savienības neaicināšanu tikai pastiprina situācijas kolorītumu. Sarunas, protama lieta, turpināsies, tikai viens no "uzvarētājiem" tajās būs ar zilu aci. No tā gan nemirst, ja paliek kompānijā.
Man šīs vodeviļas pirmajā ainā svarīgs šķiet kas cits. Kladzināt par savu uzvaru ir viena lieta, bet savai kladzināšanai noticēt un atklāti savu pašapstulbojumu nodemonstrēt – nu, tas jau ir cits līmenis. Iespējams, ka nopietns simptoms.