Menu
 

Dr. Deivids Ille: Cilvēka dzīvība ir milzīga vērtība Apriņķis.lv

  • Autors:  Inga Apsīte
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Šomēnes Latvijā viesojās dr. Deivids Ille (David Ille) no Rumānijas – pediatrs un starptautiskas organizācijas “Life International” Eiropas filiāles vadītājs, kuram ir ilggadēja pieredze cīņā par cilvēka dzīvības aizstāvību. Viņš nāk no valsts, kur ik gadu abortos iet bojā aptuveni 80 tūkstoši nedzimušu bērnu. Kāda ir ārsta pieredze, saskaroties ar situācijām, kad sievietei šķiet, ka nav citas izejas, kā vien atbrīvoties no bērna, – par to sarunā ar viesi no Rumānijas.

– Vispirms, lūdzu, pastāstiet, kāpēc jūs esat Latvijā un kādu ziņu vēlaties mums nodot. Pastāstiet, lūdzu, arī par organizāciju, kuru vadāt Eiropā, ar ko tā nodarbojas.

– Esmu atbraucis uz Latviju, pārstāvot starptautisko organizāciju “Life International”, kas visā pasaulē cīnās par dzīvības saglabāšanu. Manas vizītes mērķis ir piedalīties konferencē par demogrāfiju un ģimenes vērtībām, kā arī runāt par cilvēka dzīvības vērtību. “Life International” ir starptautiska organizācija, kas pievēršas visiem draudiem cilvēka dzīvībai. Mēs uzskatām, ka cilvēka dzīvība ir Dieva dāvana un neviens to nevar aizskart.

Cilvēka dzīvības devalvācija sākas ar abortiem, ar vardarbību pret bērniem, ar veco ļaužu atstāšanu novārtā un ar visu to, kas ir pret dzīvību, kuru Dievs mums ir devis kā dāvanu.

Pirms 25 gadiem es biju viens no grupiņas ļaužu, kas Rumānijas pilsētā Kluža-Napoka izveidoja tā saukto pro-life organizāciju, kas cīnās par dzīvību un atbalsta grūtnieces krīzes brīdī. Mūsu organizācijas izveidei liels atbalsts bija starptautiskās organizācijas “Life International” sniegtās zināšanas un pieredze. Šajos 25 gados esam konsultējuši vairāk nekā 35 tūkstošus sieviešu, esam bijuši viņām līdzās un mudinājuši saglabāt bērniņu. Un mēs zinām, ka šajos 25 gados esam izglābuši vismaz 850 bērnu dzīvības. Pat ja šķiet, ka tas nav daudz, tad, no otras puses, – katrai dzīvībai ir nozīme. Katra dzīvība ir milzīga vērtība.

Vienlaikus mēs strādājam arī skolās, palīdzam bērniem izprast dzīvības vērtību un draudzības vērtību. Stāstām par to, ko nozīmē atbildība, kad tu esi gatavs kļūt par vecāku.

– Mūsdienās ir tik daudz neatliekamu problēmu, kas ietekmē mūsu dzīvi, – sākot ar karu Ukrainā un ģeopolitisko nestabilitāti mūsu reģionā, milzīgu cenu pieaugumu energoresursiem, augstu inflāciju, turklāt pavisam nesen esam pārdzīvojuši Covid-19 pandēmiju. Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi runāt par abortiem un aizstāvēt dzīvību? Varbūt vajadzētu pagaidīt kādu labāku brīdi?

– Uzskatu, ka karš ir vēl viens piemērs tam, kas notiek, kad tiek ignorēta cilvēka dzīvības vērtība. Karu ir uzsākuši daži traki cilvēki, kas neņem vērā citus cilvēkus un viņu vajadzības. Situācijā, kad ir karš, mēs ļoti labi varam redzēt, kas notiek, ja mums nav izpratnes par dzīvības vērtību. Arī par bērna dzīvības vērtību. Tad jūs bez emocijām cilvēkus uzskatāt par “kara mašīnām” vai “lielgabalu gaļu” un neko vairāk. Un droši varat viņus sūtīt nāvē.

– Kādi ir visizplatītākie iemesli sievietes lēmumam veikt abortu?

– Balstoties savā 25 gadu pieredzē darbā ar sievietēm, varu teikt, ka galvenais iemesls ir uzskats, ka “šobrīd bērns manā dzīvē radīs neērtības”, “es neesmu tam gatava” vai “es nevēlos”. Vēl viens ārkārtīgi būtisks iemesls ir tas, ka bērna tēvs šo sievieti ir pametis vai neatbalsta. Reizēm šādās situācijās sievietes abortu redz kā iespēju atriebties bērna tēvam, atbrīvojoties no bērna.

Bieži vien plašsaziņas līdzekļos tiek pausts viedoklis, ka lielākā problēma ir slikta materiālā situācija, nabadzība, lai laistu pasaulē bērnu, vai ka, piedzimstot bērnam, sieviete nevar pilnībā realizēt savu potenciālu, savas iespējas. Bet tas viss ir tikai dūmu aizsegs. Realitāte ir tāda, ka, izvēloties veikt abortu, visbiežākais arguments ir  “bērns man radīs neērtības”.

– Kādi pasākumi, jūsuprāt, ir visefektīvākie, lai glābtu vēl nedzimušā mazuļa dzīvību, un kas var palīdzēt mainīt topošās mātes domas un neveikt abortu?

– Esam veikuši plašu aptauju, un mums ir statistikas dati, kas parāda, ka 80 procenti aptaujāto sieviešu mainītu savas domas par aborta veikšanu, ja bērna tēvs vai arī kāds cits tuvinieks būtu kopā ar viņu un atbalstītu. Teiktu: nedari to! Ir grūti iedomāties, ka sieviete varētu domāt: es negribu būt mamma. Būt mammai ir ielikts sievietes dabā, viņas ģenētiskajā būtībā. Visbiežāk sieviete vēlas turēt rokās savu bērniņu un priecāties par viņu. Bet, ja sieviete uzskata, ka viņas dzemdē ir tikai apaugļota olšūna vai “dīglis”, kas nav cilvēks, tad, lai nezaudētu ierastās ērtības, ir viegli izlemt no viņa atbrīvoties un veikt abortu. Tad tas ir kā izraut zobu, jo tur nav dzīvības. Bet tie ir meli! Un tie nepalīdz! Tas, kas patiesi palīdz, ir patiesība un līdzjūtība, patiesas rūpes, uzklausot sievieti un atbalstot viņu. Un to savā organizācijā mēs darām. Sniedzam praktisku palīdzību un atbalstu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi – būt mazuļa pusē.

– Gribētu jums kā ārstam uzdot vienkāršu jautājumu: kad īsti sākas cilvēka dzīvība? Šis salīdzinoši vienkāršais jautājums bieži ir raisījis diskusijas un krasi atšķirīgu izpratni. Ir, kas uzskata, ka dzīvība sākas tikai tad, kad var dzirdēt bērniņa sirdspukstus.

– Mēs zinām precīzi, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža. Kad saplūst divu pretējo dzimumu dzimumšūnas, rodas jauns cilvēks. Nav svarīgi, vai ir divas šūnas, četras šūnas vai sešpadsmit šūnas, jo tur ir jauns ģenētiskais kods! Ja jūs ņemat parastu šūnu, tā nekad nekļūs par cilvēku. Sākums ir, un mēs jau no paša sākuma esam cilvēki. Bet, ja uzskatām, ka cilvēks sākas tikai tad, kad parādās sirdspuksti, – kas tad tas bija pirms tam? Ne cilvēks?

– Ar mūsdienu diagnostikas metodēm var diezgan agrīnā vecumā konstatēt, ja bērniņam ir kādas ģenētiskas vai orgānu attīstības problēmas. Ja tādas tiek konstatētas, tas bieži vien ir arguments, lai veiktu abortu. Ko jūs domājat par šādām situācijām?

– Patiesībā es šos argumentus varu saprast. Bet, ja mēs gribam veikt ārstēšanu, izmantojot abortus, kāpēc gan tad nenogalināt arī visus tos slimos cilvēkus, kas mums ir apkārt? Mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par šādi noteikto diagnozi. Un, pat ja tā ir, pat ja bērnam ir kādas ģenētiskas problēmas, piemēram, kāda hromosomu anomālija, un ārsti droši zina, ka bērns nebūs tikpat vesels kā citi, šie cilvēki, šie bērni mums dod spēcīgu mācību par dzīvības vērtību. Un mums tā ir vajadzīga! Citādi mēs dzīvosim kā Spartā, kur visi bērni, kuriem bija kādi “defekti”, tika nomesti no klints. Es nevēlos dzīvot šādā pasaulē. Jo tur nav līdzjūtības, nav maiguma. Tur nav nekā. Ir tikai konkurence.

Jūs nekad nevarat zināt to potenciālu, kas ir šajā bērnā, kamēr neļaujat viņam attīstīties.

– Vai jums ir dati par abortu skaitu visā pasaulē? Rumānijā?

– Visā pasaulē tiek veikti 42–45 miljoni abortu gadā. Tās ir cilvēku dzīvības, kuras paši esam izdzēsuši un neesam gribējuši. Attiecībā uz situāciju Rumānijā – uzskatām, ka gadā tiek veikti aptuveni 80 tūkstoši abortu, jo oficiālās statistikas datos netiek pienācīgi uzskaitīti tie aborti, kas tiek veikti privātās medicīnas iestādēs, jo privātajās klīnikās viņi nav spiesti deklarēt šos abortus.

– Ko, jūsuprāt, mēs kā sabiedrība varam darīt, lai aizsargātu šīs vēl nedzimušās dzīvības?

– Ir vairāki līmeņi, kuros varam darboties, lai aizsargātu nedzimušo bērnu dzīvības. Pirmkārt, personīgā līmenī. Ja jums ir zināma kāda draudzene, kāda sieviete, kurai ir grūtības un pārdomas, gaidot bērniņu, vissvarīgākais ir būt blakus un atbalstīt viņu. Otrkārt, sabiedrības līmenī. Ir ļoti svarīgi, lai mēs kā sabiedrība skatāmies uz mazuļiem kā uz mūsu nākotni, kā uz mūsu dārgumu, mūsu vērtību. Lielākas vērtības nav!

Visbeidzot – politiskā līmenī mums ir jāmaina likumi, jo nav pareizi šeit runāt par cilvēktiesībām, par sieviešu tiesībām. Mēs runājam par slepkavību, kas ir legalizēta. Ja drīkst nogalināt nedzimušu bērnu, kāpēc nav labi nogalināt kādu citu cilvēku uz ielas? Kāda ir atšķirība? Kur ir tā robeža? Tātad nav runa par sieviešu tiesībām, bet gan par divu cilvēku tiesībām. Un manas tiesības sniedzas tiktāl, līdz es neaizskaru kāda cita tiesības. Ja mēs to kā sabiedrība sapratīsim, pieņemsim likumus atbilstoši dzīvības aizsardzībai un tā izglītosim bērnus arī skolās, mums izdosies mainīt mūsu sabiedrību.

Es domāju, ja jums rūp patiesība un cilvēka dzīvības vērtība, jums ir jābūt godīgam pret sevi. Jo citādi mēs jūtamies apjukuši. Bet patiesība ir patiesība visur. Jūs esat cilvēks, un jūsu dzīvībai ir liela vērtība. Ja ar tādu attieksmi izturēsities arī pret citiem, nevis kā pret kādu lietu vai preci, jūs būsit apmierināts un laimīgs!

1 komentārs

  • Manuels Fernandezs
    Manuels Fernandezs Piektdiena, 23 Decembris 2022 12:36 Komentāra saite

    Lieliska intervija, vērts lasīt un izplatīt, paldies!!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.