Apdrošinātāji saņem šogad pirmos atlīdzības pieteikumus par plūdiem; ko ņemt vērā, lai pasargātu savu mājokli un iedzīvi

Šī gada pirmajās 10 dienās “Balta” saņemti jau 11 atlīdzību pieteikumi saistībā ar plūdu sākšanos. Plūdu areāls ir plašs – Ogre, Ādaži, Jēkabpils, Salaspils, Cēsis. Visbiežāk applūst pagrabi un tiek bojātas tur noglabātās mantas, kā arī apkures iekārtas, kas nereti atrodas pagrabstāvā. Šogad kādam klientam izmaksāti vairāk nekā 10 400 eiro par ūdens līmeņa celšanās rezultātā appludinātām pagraba telpām un bojātu apkures katlu un granulām, kā arī iedzīvi saimniecības ēkā.

Kā liecina pēdējo gadu tendences, plūdi vairs nav raksturīgi tikai pavasarim: arvien biežāk plūdu risks mēdz iestāties arī ziemas mēnešos, piemēram, decembrī un janvārī, kā to dažos Latvijas reģionos redzam arī šobrīd. Lai šī dabas stihija nesagādātu liekas raizes un finansiālus zaudējumus, cilvēkiem, kuri izvēlas vietu mājas celšanai vai iegādājas jau gatavu īpašumu, būtu noderīgi pārliecināties, ka noskatītais īpašums nav pakļauts plūdu riska ietekmei. Ir laikus jādomā, kā pasargāt savu īpašumu, lai zaudējumi, iestājoties plūdu riskam, būtu pēc iespējas mazāki. Ja tomēr īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā neko vērtīgu un apkures iekārtas censties ierīkot virszemes stāvos.

Apdrošinātājs 2022. gadā visvairāk atlīdzības pieteikumu par plūdu radītiem zaudējumiem saņēmis no Jelgavas (13% no visiem plūdu riska gadījumiem), Ķekavas (10%), Tukuma un Ogres (8%). Pērn lielākā “Balta” izmaksātā atlīdzība par privātpersonu īpašumam nodarītiem plūdu postījumiem sasniedza 22 000 eiro – tika pilnībā appludināts kādas ēkas pagrabs, bojāti tās pamati, ūdenssūknis un filtrs, kā arī pagrabā noglabātās mantas. Kopumā vidējā atlīdzība par plūdu postījumiem pērn bijusi teju 1400 eiro.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) tīmekļvietnē ikvienam ir iespējams pārliecināties, cik liels plūdu risks pastāv viņa īpašuma apkaimē, ielūkojoties Plūdu riska un draudu kartēs. Tajās tiek modelēti plūdu riski pavasara palu laikā, kūstot sniegam, un vējuzplūdos, vētrai sadzenot ūdeni upju grīvās. Savukārt reālās plūdu “laika ziņas” ar hidrologa komentāriem pieejamas LVĢMC plūdu riska informācijas sistēmā.

Kā liecina LVĢMC speciālistu prognozes, plūdu risks Latvijā vēl kādu brīdi saglabāsies, jo salīdzinoši siltu laiku ar bagātīgiem nokrišņiem nomainīs aukstuma periods, tā laikā no jauna radīsies vižņi, kas turpinās sablīvēties, un tā atkal radīsies plūdu draudi. Tāpēc tiem ēku īpašniekiem, kas mīt upju ielokos vai citu ūdenstilpju tuvumā, ir vērts jau laikus paveikt vismaz elementārākos mājasdarbus, lai maksimāli mazinātu plūdu postījumus.

Lai mazinātu plūdu postījumu apmēru, “Balta” iesaka:

• ja īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā un saimniecības ēkās neko vērtīgu;
• ja iespējams, ūdenssūkņi un apkures iekārtas jānovieto vismaz 10–20 centimetrus virs zemes; 
• pagraba ieeja vai, ja iespējams, plašāka teritorija jāaprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai appludināt ēkas pirmo stāvu;
• ja māja tiek celta vietā, kur ir iespējams plūdu risks, tā jābūvē iespējami augstākajā punktā uz paaugstinātiem pamatiem;
• plūdu riska zonā māju ieteicams celt bez pagraba, jo pagrabs ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens – ne tikai pa durvīm un logiem, bet arī pa mikroplaisām sienās;
• ja pastāv plūdu risks, savlaicīgi jāpārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošajās ēkās, uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas.