Raivis Zeltīts: Īsumā par "visu ģimeņu" absurdu Apriņķis.lv
- Autors: Raivis Zeltīts, austsaule.lv
Foto - arhīvs
Valstī, kur pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tiesiskā aizsardzība nav tēma, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
► Neatkarīgi no tā, kādā vārdā mēs saucam to savienību, kurā var rasties bērni, dabā tā ir tikai viena – savienība starp vīrieti un sievieti. Ir dažādi veidi, kā kultūras šo savienību ir regulējušas, bet tā vienmēr ir balstījusies šajā bioloģiskajā faktā. Neviens likums, neviena mode, neviena tiesa nevar atcelt šo patiesību.
► Ir pierādīts, ka bērna labākajās interesēs ir tikt uzaudzinātam ar abu savu bioloģisko vecāku līdzdalību. Pretstatīt šo faktu ar sociāli nelabvēlīgu ģimeņu piesaukšanu kā “tradicionālu ģimeņu” piemēru ir rupja demagoģija.
► Dzīvē, protams, notiek dažādi, bet tas neatceļ faktu, ka iespējami labākais modelis tomēr ir abu vecāku līdzdalība bērna audzināšanā. Jo tuvāk šim ideālam, jo labāk.
► Laulības un ģimenes jēdziens ir veids, kā šo tiekšanos uz ideālu sauc mūsu kultūrā. Nevis tāpēc, ka tās ir ideālas, bet tāpēc, ka šī savienība, pēc definīcijas, ir vienīgā, kurā ir potenciāls rasties bērniem, kas aug ar saviem vecākiem. Valsts laulību un ģimeni regulē tikai un vienīgi šī fakta dēļ – tautas ataudzes un bērnu interešu dēļ. Valstij ir vienalga par pieaugušu cilvēku draudzības jūtām, romantiku, seksuālo dzīvi vai citiem faktoriem. Un labi, ka tā! Prasība valstij iejaukties divu pieaugušu cilvēku attiecībās, kas neskar sabiedrības intereses, šī prasība divus pieaugušus cilvēkus regulēt, “atzīt” ir absurda! Jā, ir daudz praktisku jautājumu, kas rodas, diviem cilvēkiem dzīvojot kopā vienā mājsaimniecībā, bet ne jau divi seniori vai studenti, kas dzīvo kopā, lai nomaksātu rēķinus, LGBT lobiju interesē.
► Laulības definīcijas maiņai nav nekāda sakara ar vienlīdzību vai cilvēktiesībām. Tiesību paplašināšana ārpus to sākotnējās būtības noved pie to devalvācijas, pie beztiesiskuma! Piemērs: tā saukto transdženderu tiesības identificēt sevi ar sievietēm, neskatoties uz bioloģisko realitāti, ASV ir novedis pie situācijas, ka vīriešu dzimuma slepkavas un izvarotāji var pieprasīt atrasties sieviešu cietumos. Viņu tiesības, kas ir balstītas viņu “pašizpratnē”, noved pie pavisam reāliem un fundamentāliem sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem.
Es negribu dzīvot valstī, kur Satversmes tiesai ir neierobežotas tiesības juridiski izslēgt no bērna dzīves viņa tēvu par labu mātes seksuālajai partnerei, jo, lūk, “cilvēktiesības” tā prasa, nedz arī valstī, kur Satversmes tiesa var rakstīt likumus likumdevēja vietā, t.i., vēlētāju vietā. Likumus, kas ir pretrunā ne tikai demokrātijas principiem, bet pat realitātei!
Īstas cilvēktiesības prasa cienīt katru cilvēku ne jau viņa seksuālās orientācijas dēļ, bet gan neskatoties uz to! Ja kādam uzbrūk, ja kādu lamā vai citādi aizskar tikai tāpēc, ka viņam ir atšķirīga seksuālā orientācija, es sagaidu, ka likuma vara viņu aizsargās. Es gribu dzīvot valstī, kur ikviens ir aizsargāts, jo ir cilvēks, jo ir tās pilsonis, nevis tāpēc, ka ir heteroseksuāls vai homoseksuāls. Taču tam nav saistības ar laulību un ģimeni, kuru būtība ir tautas attaudze un bērnu tiesības uz abiem vecākiem!