Imants Liepiņš: Sargājam nošaujot? Apriņķis.lv
- Autors: Imants Liepiņš
Foto - LETA
Aizsargājami, izmirstošas sugas roņi “zinātniski jāpēta” nošaujot – tā izriet no atļaujas, ko izsniegusi Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darba mērķis līdz šim bija dabas aizsardzības īstenošana Latvijā.
27.janvārī Dabas aizsardzības pārvalde ir izsniegusi atļauju šaut roņus, turklāt līdz šā gada beigām “zinātniskās pētniecības nolūkos” paredzēts nošaut nevis vienu vai divus, bet uzreiz divdesmit pelēkos roņus.
Jāatgādina, ka Baltijas jūrā dzīvo pelēkie un pogainie roņi, turklāt abas sugas ir iekļautas Latvijā aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējos gadu desmitos roņiem pie mums klājas īpaši grūti – gan Baltijas jūras relatīvi augstā piesārņojuma, gan klimata pārmaiņu dēļ, jo roņi savus mazuļus laiž pasaulē ziemā uz ledus, kur tie pavada dzīves pirmās nedēļas, līdz iemācās peldēt, taču temperatūras pieauguma dēļ arvien retāk mūsu krastos jūru sedz kārtīgs ledus, kas līdz martam spēj noturēt roņu mātītes un mazuļa svaru.
6.februārī par pieņemto lēmumu šaut Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītos jūras dzīvniekus publiski tika paziņoti šādi fakti: “Zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus), liecina Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtā atļauja.
Dabas aizsardzības pārvalde informē, ka, pamatojoties uz Medību likuma 11. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, 27. janvārī tā izsniegusi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR” […] atļauju no šā gada 27. janvāra līdz 31. decembrim zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus). Pelēko roņu ieguve, izmantojot medību ieročus, atļauta Salacgrīvas piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Saulkrastu novada piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Tukuma novada piekrastes ūdeņos, Ķesterciemā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Talsu novada piekrastes ūdeņos, Mērsragā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā.”
Tā kā nekāda detalizēta informācija nav pieejama, ir sagatavoti jautājumi Dabas aizsardzības pārvaldei par šī lēmuma pamatotību un nepieciešamību, par ko sabierība tiks informēta pēc atbilžu saņemšanas.
Situācija savā būtībā ir tikpat absurda kā Japānas valdības finansētā vaļu slaktēšana “zinātniskās pētniecības nolūkiem” pie Antarktīdas krastiem, kam tiek izmantoti valstij piederoši kuģi, – vaļi tiek sašauti ar sprāgstošām harpūnām un uzvilkti uz pārstrādes kuģa klāja, kur zinātnieku uzmanības vietā tos sagaida pārtapšana ekskluzīvās delikatesēs. Pret šo rīcību daudzus gadus cīnās brīvprātīgā organizācija “Sea Shepherd Origins”, kas ar atbalstītāju sagādātiem kuģīšiem fiziski traucē japāņiem iznīcināt vaļus, neļaujot piepildīt pašpasludinātās “ikgadējās kvotas”. Aktīvistu cīņa ir tik sekmīga, ka jau vairākas sezonas japāņiem nav izdevies nogalināt nevienu pašu vali, savukārt citus gadus no ieplānotā daudzuma izdevies noslaktēt vien dažus procentus.
Lai attaisnotu apdraudēto sugu vaļu nogalināšanu, Japāna jau daudzus gadu desmitus apgājusi starptautisko moratoriju, kas paredz pilnīgu vaļu medību aizliegumu visā pasaulē, aizbildinoties tieši ar “zinātnisko pētniecību”, – vaļu medību flote formāli ir palikta zem kāda “pētniecības institūta”, kurš patiesībā ir gaļas vairumtirgotājs. Šis “pamatojums”, kas izpelnījies vispārēju starptautisku izsmieklu un ko 2014. gadā par nepatiesu atzina Starptautiskā tiesa Hāgā, uzdodot nekavējoties izbeigt tamlīdzīgas darbības, tagad tiek izmantots arī Latvijā, lai attaisnotu pelēko roņu šaušanu.