Mūsdienu darba realitāte: strādāt Latvijā un pusdienlaikā peldēties Melnajā jūrā ^{Apriņķis.lv}

“Tā kā Covid-19 posmā bijām apzinājušies attālinātā darba priekšrocības, pēc pandēmijas pieņēmām lēmumu turpmāk strādāt elastīgā darba režīmā – daļēji no mājām, daļēji birojā. Savukārt “workation” – attālinātais darbs no ārzemēm – ir patīkama papildu priekšrocība, kuru ERGO darbinieki var izmantot vienu mēnesi gadā, nomainot ikdienišķo vidi un rutīnu pret jauniem iespaidiem. Tas pie mums ienāca ļoti dabīgi, varētu teikt, pats no sevis, jo “workation” iniciatori bija paši darbinieki, kuru dzīvē vēlme un nepieciešamība pēc attālinātā darba ārzemēs bija radusies jau iepriekš. Mēs atbalstījām šo vajadzību,” stāsta “Ergo” Personāla un biroja administrēšanas nodaļas vadītāja Agnija Vība.

Attālināts darbs, pildot savus pienākumus no citas valsts, ERGO piedāvātajā iespējā nozīmē 28 kalendārās dienas gadā pavadīt jebkurā no Eiropas Savienības valstīm, iepriekš to saskaņojot ar tiešo vadītāju. Darbiniekam gan jāņem vērā, ka strādāšana šādā variantā nebūs gluži brīvdienas ar periodisku “datorpeles kustināšanu”, bet gan pilnvērtīga darbdiena – tikpat dinamiska, kāda tā būtu birojā Rīgā.

“Ir cilvēki, kuriem šo iespēju ierobežo izmantot personīgi apsvērumi, piemēram, ģimene un bērni, kas prasa nepārtrauktu klātbūtni, vai klātienes studijas. Taču daļa darbinieku to novērtē kā lielisku bonusu, īpaši tie, kuriem patīk ceļot. Mums kā darba devējam nav tik būtiski, vai attālinātais darbs tiek veikts Ogrē vai Parīzē. Svarīgi, lai darbinieks iekļautos kopējā darba ritmā un mērķi tiktu sasniegti,” uzsver Agnija Vība.

 Pusdienlaiks, peldoties Melnajā jūrā

“Ergo” IT dzīvības un veselības apdrošināšanas izstrādes grupas vadītāja Baltijā Svetlana Tutarašvili jau vairākus gadus vasarās kopā ar vīru un bērniem dodas strādāt uz Nesebru – senu Bulgārijas pilsētu Melnās jūras krastā. Viņas vīra vecākiem tur pieder neliels īpašums, līdz ar to nav jāuztraucas par vietu, kur dzīvot un no kuras strādāt. Galvenais mērķis – kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni un nodrošināt bērniem aizraujošu vasaras brīvlaiku, nepārtraucot ikdienas darba gaitas.

Darbinieki manā nodaļā var strādāt attālināti, mums nav nepieciešamības vienmēr būt birojā. Darba specifikas dēļ esam pieraduši būt pieejami jebkurā brīdī neatkarīgi no atrašanās vietas Latvijā vai ārpus tās. Smejos: ja brīvdienās notiek kāda krīze, kas jāatrisina, mani ir ļoti viegli dabūt ārā no peldbaseina! Esmu gatava pieslēgties lietu risināšanai arī brīvdienās – vienalga, kur atrodos. Manā Lietuvas komandā patlaban ir divi kolēģi, kuri strādā no Taizemes. Ar šo valsti mums ir piecu stundu laika starpība, un tas nozīmē, ka IT nodaļā saule nekad nenoriet!

Viņa uzslavē Nesebrā pieejamo internetu, kura kvalitāte ir svarīgs priekšnoteikums attālinātā darba veikšanai no ārzemēm: “Tur tas ir ļoti labs. Ja redzu, ka internetam pēkšņi sāk zust ātrums, tas nozīmē, ka tam visdrīzāk pieslēgušies dēla draugi – eju skatīties, kas sēž zem mana loga.”

Tā kā Latvija un Bulgārija atrodas vienā laika zonā, Svetlanai ir viegli būt vienā ritmā ar Latvijas kolēģiem. “Esmu “agrais putns” – man no rītiem ir viegli pamosties. Vispirms eju pastaigāties ar suni. Nesebrā netālu no mājām ir sens cietoksnis, UNESCO mantojums, uz kuru dodamies apmēram piecus kilometrus garā rīta pastaigā. Tas ir labs dienas sākums. No rītiem dažkārt nopeldos jūrā, jo mūsu māja atrodas pašā jūras krastā. Tad paēdu brokastis, un darba diena var sākties,” par savu vasaras ikdienu Bulgārijā stāsta Svetlana.

Jūras tuvums ļauj viņai baudīt peldes arī pusdienlaikā, turklāt, darbdienai noslēdzoties, saule joprojām ir augstu un cilvēki peldas līdz pat tumsai. “Pēc darba varu doties pastaigāties. Jūras līcis ir ļoti skaists – vakaros tur ir tik patīkami! Neesmu aktīvās atpūtas cienītāja, tādēļ šāds dienas ritums un mierīgi brīvie brīži pludmalē vai pastaigās man ir ideāls variants.”

Svetlana atzīst, ka attālinātā darba iespēja ārpus Latvijas ļauj izbaudīt gan citas valsts dabu, kas īpaši patīk pārējiem ģimenes locekļiem, gan kultūru, ēdienus un sporta veidus, kas Latvijā laikapstākļu dēļ nav pieejami, piemēram, lidošanu ar paraplānu.

“Arī silta jūra ir priekšrocība, jo Latvijā silts jūras ūdens drīzāk ir brīnums! Bet lielākais ieguvums man ir laiks kopā ar ģimeni, iespēja visiem aiziet vakariņās, kopīgi apsēsties pie galda. Bulgārijā bieži ēdam ārpus mājas, nevis gatavojam paši. Noteikti iesaku atrast iespēju gan strādāt, gan vienlaikus atpūsties, pabūt ar ģimeni, redzēt pasauli! Atvaļinājums, kas ilgst septiņas, astoņas dienas, parasti nozīmē “skriet pa galvu, pa kaklu”, nevis izbaudīt un iepazīt, ko savukārt ļauj “workation”. Pavisam citi iespaidi!” 

Viss, kas vajadzīgs: dators un monitors

Tā “Ergo” cenošanas aktuāre Liene Griķīte pērn rudenī teica saviem draugiem Nīderlandē, kad uzzināja par iespēju strādāt attālināti no citas valsts. “Aizvadītais gads man bija ceļošanas gads, un attālinātais darbs no Nīderlandes – vēl viena iespēja redzēt pasauli. Lai arī cik ļoti man patiktu ceļot, mēnesi dzīvot viesnīcā būtu finansiāli izaicinoši, tādēļ esmu pateicīga draugiem, kuri mani uzņēma savās mājās,” stāsta Liene.

Vienīgais jautājums, kas stājās viņas ceļā pirms došanās prom: kam uzticēt savu četrkājaino mīluli – kaķi. To palīdzējusi atrisināt Lienes mamma, uzņemoties rūpes par mājdzīvnieku, lai meita varētu gūt jaunus iespaidus vienā no skaistākajiem Eiropas reģioniem.

“Darbam man patiešām nav vajadzīgs nekas vairāk kā dators, un varu strādāt! Tiesa, mēs Latvijā esam pieraduši pie ļoti laba interneta. Nīderlandē gadījās situācijas, kad tas bija lēnāks, bet ne tik ļoti, lai ietekmētu darba kvalitāti.” Vaicāta, vai attālinātā darba laikā bijis kāds trūkums, viņa atbild: “Esmu pieticīgs cilvēks un saprotu, ka nevaru gribēt, lai viss ir kā mājās, kur katrai lietai ir sava vieta. Strādājot ar datiem, ir svarīgi, lai būtu vairāki ekrāni, un tie man bija. Patiesi novērtēju to, ka varēju strādāt no citas valsts un iegūt jaunus iespaidus, bet krēsls, uz kura sēžu, man nav tik būtisks. Ieguvumu bija krietni vairāk.”

“Esot Latvijā, jārēķinās, ka pirms un pēc darba būs jārisina arī dažādi sadzīviski jautājumi. Promesot tā nav – varu darīt, ko vien vēlos, jo ārpus darba nav citu saistību!” Lienes darba diena Nīderlandē laika starpības dēļ sākās un beidzās stundu agrāk nekā Latvijā, un tas nozīmēja vairāk brīva laika dienas otrajā pusē. “To izmantoju, iepazīstot Nīderlandi – ne tikai galvaspilsētas centru un tradicionālos tūrisma apskates objektus, bet arī vietiņas, kurp dodas vietējie un kurām neatliktu laika, esot īsā ceļojumā. Pabiju arī Frankfurtē un Briselē, kas bija tikai viena auto brauciena attālumā!” Holandiešus Liene raksturo kā ļoti gaišus cilvēkus: “Šķiet, viņi dzīvo daudz bezrūpīgāk un ir vairāk laimes pielieti.”

Būdama ārzemēs, Liene izjutusi arī to, ko pati dēvē par “trešās dienas krīzi”: “Manā gadījumā tā bija trešās nedēļas krīze. Tas nozīmē, ka pienāk lūzumpunkts, kad pēkšņi gribas mājās, jo pietrūkst ikdienas rutīnas, kas liek justies droši. Bet tas pāriet, un, braucot prom, atkal šķiet: kā var būt, ka tik ātri jābrauc mājās?!”

Liene arī turpmāk izmantos “workation” – nākotnes plānos ietilpst attālinātais darbs no Zviedrijas, kur dzīvo viņas labākā draudzene. “Noteikti gribu aizbraukt arī uz Spāniju vai Portugāli. Tiesa, tur man nav draugu, pie kuriem dzīvot, bet, laikus plānojot, visam iespējams sagatavoties. Ir tik forši, kad pēc darba dienas beigām paliek daudz laika, lai izbaudītu jaunas vietas, un, protams, vēl visas nedēļas nogales! Ja darba devējs piedāvā šādu iespēju, tas ir milzīgs bonuss.”