Ieva Struka: Noslēpums 150 gadu garumā Apriņķis.lv
- Autors: Ieva Struka
Foto - arhīvs
Ažiotāža ap Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi kā pirms pieciem gadiem, tā arī šogad šķiet ar šova elementiem, kas tajā iestrādāti apzināti, lai celtu svētku reitingu to cilvēku acīs, kam šie svētki īsti neinteresē. Ja tas palīdzēs pēc svētkiem saglabāt un palielināt mūzikas stundu skaitu skolās, ieintriģēt, cik vērtīgi ir iemācīties darināt tautastērpu, vai finansiāli atbalstīt šīs tautas tradīcijas kopējus – koru un deju kopu skolotājus visā Latvijā –, lai būtu! Bet vai tā ir?
Redzot izmisumu un dusmas, kas klejo tīmeklī no to cilvēku puses, kuri nav tikuši pie noslēguma koncerta biļetēm, šajā rakstā nolēmu aicināt apmeklēt kormūzikas programmas ziņā ne mazāk skaisto un varbūt pat interesantāko lielkoncertu “Tīrums. Dziesmas ceļš” 6.jūlija vakarā, uz kuru biļetes joprojām ir brīvi pieejamas. Kādas garantijas skaistumam un interesantumam es kā dalībniece varu sniegt?
Pirmām kārtām to, ka repertuārs neatkārtosies, tie, kas apmeklēs lielkoncertu “Tīrums. Dziesmas ceļš”, dabūs šo to no noslēguma koncerta repertuāra jeb tā saukto obligāto minimumu “Pūt, vējiņi!”, “Gaismas pils” un “Dziedot dzimu, dziedot augu” veidā, bet lielāko koncerta daļu veidos vai nu zelta fonda dziesmas, kurām neatradās vieta noslēguma koncertā, visticamāk, tāpēc, lai tā garums neiestieptos cilvēka fiziskajiem spēkiem neiespējamā apjomā, vai latviešu komponistu pēdējos gados sacerētie skaņdarbi, kas paguvuši iemantot dziedātāju mīlestību un nu tiem jāiegūst tautas atzinība.
Kurš gan Latvijas simtgades dziesmu svētkos nepamanīja, ka Emīla Dārziņa “Lauztās priedes”, ko diriģēja Māris Sirmais, bija vienīgā a capella dziesma, kuru koris pieprasīja atkārtot, un te nu tā izskanēs atkal – tieši “Tīrumā”.
Kurš gan netapa saviļņots pirms pieciem gadiem, pirmoreiz dzirdot Ērika Ešenvalda “Krustiem zvaigznes debesīs”, ko Uģis Brikmanis izmantoja, lai savestu visus korus uz lielās estrādes, bet neviens nenojauta, ka šajos svētkos dziesma skanēs Uģa Brikmaņa piemiņai. Tieši “Tīrumā”.
Kurš gan neatceras, kā Lūcijas Garūtas “Mūsu Tēvs debesīs” laikā apstājas vējš un gaiss sastingst lūgšanā itin visos svētkos pēc neatkarības atgūšanas, un ik latvietis sajūt, ka viņā ir viss – gan kristīgā, gan tautas tradīcija vienlīdz lielā mērā. Vismaz dziesmas laikā. Un tā izskanēs tieši “Tīrumā”.
Kurš gan, noskatoties dziesmu svētkiem veltīto seriālu “Kolektīvs”, konkrēti sēriju “Frolovas metode”, nebūs uzzinājis, ka jaunu diriģentu vienīgais glābiņš pirms skates ir noskūpstīt Sigvardam Kļavam roku, tāpēc gribēs dzirdēt, kā viņš diriģē sava drauga Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu no poēmas “Daugava”. Un tas būs iespējams tieši “Tīrumā”.
Kurš gan nezina, ka viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes latviešu komponistiem ir Jēkabs Jančevskis, un viņa svētku debija – dziesma “Koki” ar Ineses Zanderes spēcīgajiem vārdiem – arī būs tieši “Tīrumā”.
Ļoti maz cilvēku zina, bet daži tomēr zina, ka labskanīgā Andra Kontauta tautasdziesmas apdare “Sit kociņu pie kociņa, lai rit saule vakarā” tapusi RTU jauktajam korim “Vivere”, korim, kurā dzied šo rindu autore, bet nu šī tautasdziesma tiks pirmatskaņota lielajā kopkorī. Un jau atkal tieši “Tīrumā”.
Un tā varētu turpināt par katru koncerta dziesmu, tālab ticiet man: vienīgais, kā vēl pietrūkst, lai skaistums taptu pilnīgs, – atvērtas klausītāju sirdis Mežaparka estrādē 6.jūlija vakarā. Gaidīšu!