Dizaina domāšana – ko īsti nozīmē šī 21.gadsimtā kritiski nepieciešamā prasme? Apriņķis.lv
- Autors: Ilmārs Zučiks, Eiropas Tālmācības centra pasniedzējs
Foto - publicitātes
Runājot par izglītības saturu skolās un dažādiem kursiem vai profesionālās pilnveides programmām, bieži tiek pieminēts jēdziens “dizaina domāšana”, uzsverot, ka tā ir viena no prasmēm, kas 21.gadsimtā ir ļoti būtiska un nepieciešama, lai spētu būt konkurētspējīgs darba tirgū un pielāgoties tā mainīgajām prasībām. Kas īsti ir dizaina domāšana, un vai tā nepieciešama teju ikvienā mūsdienu profesijā?
Īpašs domāšanas veids
Oficiālā definīcija skaidro, ka dizaina domāšana ir uz sadarbību orientēts eksperimentāls darbības process, kurā ļoti nozīmīga ir aktīva ideju prototipēšana un testēšana ar lietotājiem, bet, runājot vienkāršākiem vārdiem, tas ir īpašs domāšanas veids, kura galvenais mērķis ir radīt produktu vai pakalpojumu (risinājumu) kādai konkrētai problēmai. Arī raksts par to, kas ir dizaina domāšana, top pēc dizaina domāšana metodes.
Radīt ar mērķi, nevis radīšanas pēc
Viens no pirmajiem soļiem dizaina domāšanā ir skaidri definēta vajadzība jeb mērķis – kāda ir problēma vai vajadzīga, ko radītais produkts (risinājums) palīdzēs atrisināt? Veidojot kādu produktu dizaina domāšanas metodē, no paša sākuma ir skaidri jāapzinās, kāpēc tas top. Diemžēl līdz šim izglītības sistēmā nereti saskaramies ar situācijām, kurā kaut kas tiek radīts radīšanas pēc, neaizdomājoties par produkta noderīgumu. Cik daudzi no mums skolā ir veidojuši putnu būrīšus pēc skolotāja noteiktiem soļiem, nezinot, kam tie domāti, kur tie tālāk tiks izmantoti? Vai datorikā pildījuši uzdevumus, piemēram, veidojuši prezentācijas bez īpaša mērķa, tikai tāpēc, lai izveidotu prezentāciju?
Apzināties, kas būs gala lietotājs un kādas ir viņa vajadzības
Dizaina domāšana nozīmē iesaisti visā procesā, ne tikai radīšanā. Viss sākas ar lietotāja vajadzību definēšanu un esošās situācijas izpēti, kur nepieciešama prasme iejusties lietotāja ādā un iztēloties lietotāja profilu. Tad seko problēmas definēšana un risinājuma ideju ģenerēšana, pēc tam vienas vai dažu piemērotāko ideju atlase un tad plānošana – kādi resursi tiks izmantoti, cik daudz resursu būs nepieciešams, cik daudz laika tas aizņems u.tml. Visā procesā skaidri jāapzinās, kas būs produkta gala lietotājs un kādas ir viņa vajadzības. Tikai tad sākas izstrāde.
Raugoties no šāda aspekta, redzam, cik daudzus posmus izlaidām, gatavojot putnu būrīšus no gataviem šabloniem. Turklāt dizaina domāšanas process nebeidzas ar izstrādi – viens no svarīgākiem posmiem – testēšana – seko pēc tam. Patiesībā daudzi risinājumi vai produkti nedarbojas pienācīgi, jo ir iztrūcis testēšanas posms vai tas ir bijis paviršs.
Ražošana ar pievienoto vērtību
Manuprāt, dizaina domāšana ir krasi atšķirīgs domāšanas veids – tā ir mērķtiecīga produktu vai risinājumu radīšana. Šīs prasmes ir kritiski svarīgas Latvijā kā mazā ekonomikā – neesam Ķīna, kas var saražot ārkārtīgi daudz un lēti, mums jāražo ar mērķi un pievienoto vērtību, tāpēc jāapgūst kritiskā domāšana.
Radošums, prasme lietot tehnoloģijas un kritiskā domāšana
Vēl viens būtisks elements šajā procesā ir radošums – īpaši ideju ģenerēšanas un sabiedrības vajadzību apzināšanās posmā. Nav jēgas radīt to, kas jau ir radīts vai nav noderīgs pašam radītājam vai sabiedrībai kopumā. Lai radītu kaut ko unikālu, nereti jāprot savienot šķietami nesavienojamas lietas. Šeit arī noderēs radošums un konkrētas metodes, ar kurām var radīt jaunas idejas. Domājot par kādas problēmas risinājumu, pirmās divas idejas, kas iešaujas prātā, visbiežāk ir kopijas no mūsu iepriekšējās pieredzes. Ideju radīšanas procesā plaši tiek pielietotas tādas metodes kā prāta vētra, negatīvā prāta vētra, metode 6-3-5, Dr. Edvarda de Bono sešas domāšanas cepures, fokālie objekti un daudzas citas.
Lai attīstītu dizaina domāšanu, svarīga ir arī prasme pielietot tehnoloģijas, kas nereti atvieglo procesu un palīdz taupīt laiku, un kritiskā domāšana, kas palīdz izvēlēties piemērotāko no visām idejām un atrast labākās metodes to īstenošanai.
Kādas jomās var pielietot dizaina domāšanu? Teju ikvienā jomā, kur svarīgs process, nepieciešama jaunrade un vēlme nonākt līdz rezultātam, nevis vienkārši veikt mehāniskas darbības. Rakstīšana, filmu un videoklipu veidošana, dažādu produktu ražošana – sākot no manis jau pieminētajiem putnu būrīšiem līdz pat mājas būvniecībai un dažādiem infrastruktūras projektiem. Dizaina domāšana nepieciešama zinātnē, pētniecībā, radošajās industrijās, ražošanā un daudz kur citur.