Stratēģiju var nokopēt, bet ne kultūru un vērtības – kas veido atšķirības starp darba devējiem? Apriņķis.lv
- Autors: Viesturs Bulāns, "Helmes Latvia" izpilddirektors
Foto - www.pexels.com
Latvijas strādājošo un studentu vidū veiktais pētījums par pievilcīgāko darba devēju apliecina, ka darbinieki aizvien vairāk novērtē organizāciju darba kultūru, vērtības, darba vides elastību un to, vai radītie produkti un pakalpojumi ir vērtīgi sabiedrībai un ilgtspējīgai nākotnei. Līdzīgas tendences apliecina arī personālvadības profesionāļi, atzinīgi novērtējot organizācijas, kas rūpējas par darbiniekiem, atklātu un godīgu atlases procesu, kā arī vērtībās balstītu uzņēmuma kultūru.
IT nozare nemainīgi starp pievilcīgākajām
Laiks, kad nācām uz darbu tikai darba pēc, ir pagājis – mūsdienās vēlamies atrast pievienoto vērtību it visā, arī darbā, sagaidot no tā daudz vairāk: iespēju būt daļai no kopienas, darīt jēgpilnas lietas, sabalansēt profesionālo un personīgo attīstību u.c. Latvijas pievilcīgāko darba devēju tēla pētījums apliecina, ka IT nemainīgi ir starp pievilcīgākajām nozarēm. To ietekmē vairāki faktori, piemēram, nozares tēls un apziņa, ka šī ir uz nākotni un attīstību orientēta joma. Pieaugot IT jomas integrācijai un ietekmei citās nozarēs – no finanšu un banku sektora līdz pat lauksaimniecībai – dabiski pieaug arī interese par karjeras iespējām IT. Ikviens no mums vēlas darīt darbu, kas rada pozitīvu ietekmi. Protams, ir gadījumi, kad darbs šajā jomā tiek nedaudz romantizēts – ne visi nozares pārstāvji darbojas ar mākslīgo intelektu un robotizāciju - kā ikvienā jomā, arī šeit mēdz būt rutīnas darbs vai projekti, kuros nemainīgi tiek izmantotas desmitiem gadus pārbaudītas programmatūras.
Hibrīddarbs kā iespēja reģionu attīstībai
Gan darba vides pētījumi, gan personālvadības eksperti apliecina, ka pēc pandēmijas pieaugusi elastīgā darba nozīme. Šobrīd, kad virkne citu jomu atgriežas pie ierastā klātienes darba, IT ir viena no nozarēm, kurā joprojām dominē hibrīddarbs. Tas sniedz brīvības sajūtu, ko īpaši novērtē gados jauni cilvēki, kuriem nacionālā identitāte nesaistās ar atrašanos konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Jaunieši, kuri viegli pieņem lēmumus par dzīvesvietas maiņu dažādu pilsētu un pat valstu ietvaros, novērtē iespēju strādāt no jebkuras vietas pasaulē. Latvijas kontekstā jāņem vērā, ka attālinātais darba vai hibrīddarbs ir iespēja atgriezties dzimtajā pilsētā vai novadā, strādājot, piemēram, no savas lauku mājās. Tas veicina ne tikai nodarbinātību, bet arī pozitīvi ietekmē reģionu attīstību. Ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, kuri saņem konkurētspējīgu atalgojumu, rada pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem dažādās jomās – izglītībā, veselības aprūpē, tūrismā un viesmīlībā, pozitīvi ietekmējot kopējo tautsaimniecības attīstību.
Patiesās vērtībās balstīti uzņēmumi
Vēl viens no aspektiem, ko atzinīgi novērtē gan darba ņēmēji, gan personālvadības eksperti, ir darba devēju spēja uzticēties darbiniekiem un veidot vērtībās balstītu organizācijas kultūru. Cilvēki ir sociālas būtnes un dabiski tiecas veidot saikni ar tiem, kuriem ir līdzīgas vērtības. Vēlamies ar savu darbu veicināt sabiedrības attīstību, paveikt kaut ko labu, jēgpilnu, un, vēlme darīt to kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ir dabiska. Vērtības un kultūra veido būtiskākās organizāciju atšķirības: stratēģiju var nokopēt, taču patieso situāciju parādīs tieši vērtības un spēja tās iedzīvināt it visā – gan sadarbībā ar klientiem, gan uzņēmuma iekšējā kultūrā.
Novērtē drošību un stabilitāti
Iepriekš minētais Latvijas pētījums par pievilcīgāko darba devēju arī apliecina, ka atalgojums mūsdienās nebūt nav vienīgais arguments par labu vienai vai otrai organizācijai. Līdzās atalgojumam un papildu bonusu sistēmai, piemēram, prēmijām, veselības apdrošināšanai u.c., aizvien svarīgāki ir arī labvēlīgi darba apstākļi un darba vide. IT ir viena no nozarēm, kurā ir sīva cīņa par darbiniekiem, un tas ietekmē arī instrumentu klāstu, ko uzņēmumi izmanto, lai padarītu darbiniekus laimīgākus. Daudzas lietas, kas citās jomās tiek uztvertas kā būtiska priekšrocība vai jaunums, IT jomā jau kļuvušas par ierastu praksi. Pandēmijas ietekmē aizvien vairāk novērtējam ne tikai jau pieminētās hibrīddarba iespējas, bet arī darba devēja rūpes par darbinieku veselību, tostarp mentālo, kā arī drošības un stabilitātes sajūtu.
Cīņa par talantiem un instrumenti, kas tiek izmantoti darbinieku piesaistē un noturēšanā, dažādās nozarēs atšķiras. Uzņēmumiem, kas pārdod produktus vai pakalpojumus uzreiz gala patērētājam (business-to-customer), nereti ir vieglāk piesaistīt arī darba ņēmēju interesi, jo zīmols ir atpazīstamāks plašākā sabiedrības lokā. Uzņēmumiem, kas darbojas segmentā “uzņēmumu pakalpojumi uzņēmumiem” (business-to-business), nākas būt radošākiem, jo šie zīmoli nereti ir atpazīstami tieši mērķauditorijas – citu uzņēmumu – vidū. Tomēr darba vides pētījumi un personālvadības nozares konkursi apliecina, ka teju visās nozarēs darba ņēmēji kļūst aizvien prasīgāki, novērtējot darba devēju patiesās vērtības un uzņēmumu kultūru.