Raivis Zeltīts: Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa ^{Apriņķis.lv}

Patīsim filmu gadu atpakaļ. Visiem spilgti prātā bija krievu okupantu zvērības Ukrainā: spīdzināšanas pagrabi, bērnu izvarošanas, Mariupoles iznīcināšana… Vienlaikus situācija mainījās. Hersonas pretuzbrukumā ienaidnieks cieta pirmās smagās sakāves, bet mēs paši, ukraiņu varonības sargāti, izmantojām iespēju un atbrīvojāmies no okupekļa Rīgas sirdī. Prasība pēc atbrīvošanās no komunisma un rusifikācijas mantojuma vairs nebija ignorējama.

Bet ir pagājis gads, un kara ieilgšana ir devusi otro elpu krievu imperiālismam, kuru pastiprina vietējie noderīgie idioti. Okupeklis ir novākts, bet “Maskavas nams” arvien braši stāv Rīgas centrā. Daži Krievijas spiegi tiek aizturēti, bet tikmēr “humāni” Latvijā tiek ielaisti “opozīcijas” žurnālisti, kas vēl nesen apkalpoja Krievijas propagandas mašīnu. Un, protams, asaru jūras tiek lietas par “krievu tantiņām” jeb tūkstošiem dažāda vecuma un dzimuma Krievijas pilsoņu, kuri pat nav centušies iemācīties Latvijā vienīgo valsts valodu.

Asaru jūras liet ir vieglāk, ja ir nodokļu maksātāju eiro, ar kuriem tās apslaucīt, – tāda ir “izmeklējošo žurnālistu” filozofija. Viņi no Ukrainas spējīgākās Nacionālās gvardes vienības nomelnošanas ir pārgājuši uz līdzekļu apguvi “kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” (!), lai apkalpotu agresorvalsts Krievijas pilsoņu ērtības Latvijā. Protams, ir arī daudzi, kas tiešām sāk just līdzi īpaši atlasītajiem, bet ne sevišķi labi pārbaudītajiem bēdu stāstiem par gansu nospīdzinātajām tantiņām Daugavpilī.

Tā mēs arvien turpinām mīņāties starp latvisko un krievisko, jo tiem, kas ir iemanījušies veidot sabiedrisko domu par mūsu nodokļu naudu, ir sabojāts morālais kompass un vispārēja izpratne par PSRS veikto noziedzīgo kolonizāciju, tās sekām un šobrīd notiekošo genocīdu Ukrainā. Uz tā fona apcerēt Krievijas pilsoņu neērtības Latvijā ir morāla kroplība, stulbums un gluži vienkārši drauds Latvijai kā nacionālai valstij. Miljonam latviešu nav jāsatraucas par 140 miljonu nācijas ērtībām. Īpaši tad, kad liela daļa šīs nācijas un tās prezidents Putins grib ērtāku dzīvi iegūt ar mūsu brāļu ukraiņu slepkavošanu. Atgādinu, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās Krievijas pilsoņi Latvijā Putinam atdeva 93,61% savu balsu.

Vai to var mainīt? Šķiet, ka politiski nē. Vismaz ne šobrīd. Bet varam sākt ar savas atmiņas atsvaidzināšanu un garīgo noturību pret latviskā nicinātājiem un mūsu elementāro interešu noliedzējiem. Tieši tāpēc mums ir jābūt nacionālistiem un jāskata ikviena situācija tikai no mūsu interešu viedokļa, lai emocionālas propagandas ietekmē nesāktu stiprināt Krievijas un tās pilsoņu intereses.