Pētījums: Gandrīz puse iedzīvotāju par bioatkritumu šķirošanas šķērsli uzskata konteineru trūkumu Apriņķis.lv
- Autors: Uzņēmuma "Getliņi eko" pārstāvji
Foto - arhīvs
Latvijā gandrīz puse (42%) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioatkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi eko" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs" ietvaros.
Tāpēc "Getliņi eko" mudina iedzīvotājus pieprasīt namu apsaimniekotājiem specializētus konteinerus, kas paredzēti bioatkritumiem. Ņemot vērā, ka bioatkritumu šķirošana no 2024.gada būs obligāts pienākums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs" mērķis ir vērst uzmanību uz jauno pienākumu un sniegt informāciju par šķirošanas praktiskajiem jautājumiem.
"Kampaņu uzsākām, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību, ka līdz ar nākamo gadu bioatkritumu šķirošana būs obligāta visā valsts teritorijā. Kampaņas laikā izveidojām vietni www.navkurmest.lv. Tajā savam apsaimniekotājam var darīt zināmu vēlmi šķirot bioatkritumus. Šo iespēju ir apsvēruši vairāk nekā 10 000 cilvēku, bet nepilnas 800 mājsaimniecības lūgušas izvietot dzīvesvietas tuvumā biokonteinerus," norāda uzņēmuma "Getliņi eko" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairākums (62%) aptaujāto atzīst, ka viņu mājsaimniecība patlaban bioatkritumus izmet sadzīves atkritumu konteinerā.
I.Avota atgādina, ka lielākas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu ir sabiedrības informētības trūkuma rezultāts, jo apsaimniekošanas samaksa par sašķirotiem bioatkritumiem ir ap 20% lētāka nekā sadzīves atkritumu. "Šodien ir īpaši svarīgi aizdomāties par atkritumiem, ko mēs ikdienā radām ik uz soļa. Joprojām ievērojams atkritumu apjoms tiek apglabāts poligonos. Vienlaikus "Getliņi eko" nu jau otro gadu spēj bioatkritumus pārvērst gāzē, kas pēc tam pārtop elektrībā un siltumā. Tas ļauj no bioatkritumiem iegūt ne tikai vērtīgus resursus, bet arī būtiski samazina Getliņu atkritumu kalnā noglabājamo atkritumu apjomu," stāsta I.Avota.
Datos arīdzan secināts, ka gandrīz puse (45%) aptaujāto par lielāko ieguvumu no bioatkritumu šķirošanas uzskata mazāku atkritumu apjomu sadzīves konteinerā un izvešanas regularitāti. Otrajā vietā vismaz trešdaļa (38%) respondentu ierindo samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu poligonos. Nedaudz mazāk - 36% - cilvēku norāda uz atbildīgu ieradumu veidošanos un rūpes par vidi. Turpretim tikai piektdaļa (17%) iedzīvotāju min mazāku rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu.
I.Avotas ieskatā, ir jāmainās sabiedrības attieksmei pret atkritumiem - ja mēs radām atkritumus, tad mums ir pienākums tos šķirot. Tā īsti pat nav izvēle, bet gan pienākums. Mēs visi zināmā mērā esam līdzatbildīgi par Eiropas Savienības atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.
Jau ziņots, ka līdz 2035.gadam Latvijai jāizpilda sadzīves atkritumu apglabāšanas normas - poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk par 10% no visiem sadzīves atkritumiem, jo pārējais būs jāpārstrādā.
Pētījumu par šķirošanas tendencēm un bioatkritumu šķirošanas paradumiem "Getliņi eko" īstenoja kopā ar kompāniju "Norstat" šī gada augustā, intervējot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.