Ķermenis kā vienota sistēma: kāpēc slimības jāvērtē kā plašāku norišu izpausmes?

Vārds “pieredze” šajā gadījumā nozīmē tādu speciālistu, kurš spēj ne vien diagnosticēt sava profesionālās specializācijas lauka ietvaros, bet var paskatīties uz cilvēka ķermeni plašāk, un saprast nespeciālistam grūti pamanāmas kopsakarības. Bieži vien viena izpausme, piemēram, veidojumi uz ādas, var liecināt par kādiem hormonāliem procesiem, citkārt tā var būt dermatoloģiska vai cita veida problēma, tāpēc diagnostikā īpaši nozīmīga ir dažādu jomu speciālistu sadarbība.

Endokrinoloģija un dermatoloģija ir medicīnas nozares, kuras ikdienā “pārklājas” diezgan bieži. Hormonu traucējumu izpausmes uz ādas var būt saistītas ar visbiežāk izplatītājām endokrīnajām slimībām – cukura diabētu un vairogdziedzera hormonu izmaiņām. Pie cukura diabēta uz ādas var attīstīties hiperpigmentācijas zonas, sevišķi ādas locījumu vietās, kā arī strutaini ādas iekaisumi. Savukārt vairogdziedzera hormonu izmaiņu gadījumā āda var kļūt sausa, ar plēksnēm.

Cilvēka ādu ietekmē gandrīz visi hormoni. Piemēram, taukaināku ādu padara palielināts vīrišķo hormonu daudzums, bet virsnieru slimību gadījumā var mainīties ādas tonis – dažkārt tā kļūst sārtāka, bālāka vai izskatās kā iedegusi.

Tāpēc pacientam nevajadzētu būt pārsteigtam, ja vienas jomas speciālists mudina apmeklēt savu kolēģi no pavisam citas medicīnas nozares. Piemēram, cilvēks ir vērsies pie dermatologa dēļ traucējošām pumpām vai pinnēm, taču to rašanās var būt atkarīga no hormoniem (testosterons, androstendions). Ja analīzēs šo hormonu daudzums ķermenī ir ļoti liels, vajag risināt cēloni, ko nevar panākt ar ārējiem līdzekļiem (ziedēm, procedūrām), un pacientam jāapmeklē endokrinologs.

Savukārt, ja cilvēkam ir glikozes tolerances traucējumi, tad ir daudz lielāka iespējamība vairoties baktērijām un sēnīšu izraisītājiem. Endokrinologs šajā gadījumā palīdzēs pacientam kontrolēt cukura līmeni, uzturēt to  pareizā līmenī un palīdzēs nostiprināt imūnsistēmu, bet dermatologs risinās ādas problēmas. Šādas sadarbības veidi mūsu ikdienā ir praktiski ar visu medicīnas jomu speciālistiem.

Aizvien lielāka vērība pēdējā laikā tiek pievērsta cilvēku psihoemocionālā stāvokļa ietekmei uz pašsajūtu un ķermeņa veselību. Mēs zinām, ka eksistē visai cieša saikne starp endokrīno funkciju un psihoemocionālo stāvokli, taču šis jautājums medicīnā vēl tiek pētīts. Augstākais regulācijas centrs hormoniem atrodas galvas smadzeņu struktūrā, ko sauc par hipotalāmu. Taču hipotalāms ir arī daļa no limbiskās sistēmas, kas ir atbildīga par mūsu psihoemocionālo stāvokli, turklāt hipotalāms regulē arī veģetatīvās nervu sistēmas funkciju. Līdz ar to var teikt, ka hipotalāms ir centrs, kur satiekas  un savstarpēji mijiedarbojas hormonu līmenis, emocijas un veģetatīvā nervu sistēma, kas atbild par tādām ar nekontrolējamām funkcijām kā sirdsdarbība, svīšana, gremošanas sistēmas darbība un citām.

Praksē to var redzēt, piemēram, kā autoimūnas vairogdziedzera saslimšanas aktivizēšanos dziļu pārdzīvojumu brīžos vai glikēmijas pieaugumu stresa apstākļos. Jāņem arī vērā, ka ne tikai emocionālais stāvoklis ietekmē endokrīno sistēmu, bet notiek arī otrādi – hormoni var noteikt emocijas. Piemēram, palielināta vairogdziedzera hormonu līmeņa gadījumā cilvēks var just trauksmi, bailes, bet vīrišķo hormonu pieaugums var izsaukt agresivitāti. Ārstam ir jāspēj “nolasīt” dažādas izpausmes cilvēkā, jo tikai vērtējot kopsakarības var nonākt pie precīzas diagnozes.

Arī runājot par t.s. ādas saslimšanām, ir jāņem vērā ļoti atšķirīgi – ārēji un iekšēji – ietekmes faktori. Ja notiek organisma inficēšanās, mūsu imūnsistēma dažreiz var pieļaut kļūdas, kuras mēdz izprovocēt noteiktu malignizāciju vai citas kaites, rodas audzēji. Arī kaitīgie aģenti, kas nokļūst organismā – alkohols, nikotīns, narkotikas, medikamenti, kas jālieto regulāri – var izraisīt nevēlamu reakciju un ādas, nagu, matu problēmas. Vienlaikus jāņem vērā arī ģenētiski faktori. Jāuzsver – ja cilvēks pamana uz ādas (dzimumzīmes, jaunveidojumi), noteikti vajag doties pie dermatologa, lai tās izmeklētu. Cilvēki bieži vien nodarbojas ar t.s. pašārstēšanos, – izmēģina visus krēmus un ziedes pēc kārtas, un pēc kāda laika atnāk pie dermatologa ar stāstu, ka palicis tikai sliktāk. Tāpēc reizi gadā būtu jānāk uz profilaktiskām pārbaudēm.

Ņemot vērā, kā mūsu ķermenis darbojas kā vienota sistēma, ļoti nozīmīgs prevencijas līdzeklis ir viss to aktivitāšu kopums, ko mēs ietilpinām jēdzienā “veselīgs dzīvesveids”. Tas skar gan fizisko aktivitāti un veselīgu uzturu, gan izgulēšanos, stresa mazināšanu, būšanu svaigā, tīrā gaisā utt. Savukārt, ja pamanāt novirzes no sava ierastā stāvokļa – vai tās būtu fiziski pamanāmas izmaiņas uz ādas, nagiem, matiem, vai svara izmaiņas, apetītes zudums, neraksturīgs nogurums, aukstuma vai karstuma sajūta, slāpes, novirzes menstruālajā ciklā vai libido – ir skaidrs, ka ķermenis signalizē par nepieciešamību to papildus pārbaudīt.

Tālākais jau būs mūsu, speciālistu, ziņā, kuri “iztulkos” šīs pazīmes vienā vai otrā medicīnas nozares “valodā” un kopīgi nonāks pie tieši jums piemērota risinājuma veselības nostiprināšanai un labākai pašsajūtai.