Zigmārs Atvars: Vai pārmaiņām būt? Apriņķis.lv
- Autors: Zigmārs Atvars
Foto - arhīvs
Šajā informācijas pārbagātības laikmetā cenšamies izvērtēt to, kam veltīt savu laiku, jo visu nav iespējams ne noskatīties, ne izlasīt vai noklausīties.
Un tad dzīves ceļā kāds kaut ko iesaka. Augustā kāds man ieteica noskatīties interviju ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani1. Pagājuši jau gandrīz divi mēneši, bet man joprojām ir jādomā par viņa teikto.
Intervijā tika minēts skarbs fakts, ka nevienā salīdzinošā rādījumā Latvijai nav ar ko lepoties. Ceru, ka mēs visi gribam ne tikai saprast situāciju, bet kaut ko arī mainīt, lai nebūtu pēdējie. Kā būtu, ja mēs katrs, saprotot, ka var būt labāk, izvirzītu kaut vai nelielu mērķi jebkādas situācijas uzlabošanai un sāktu kādas lietas mainīt?
Mūsu sporta uzvaras tikai uz dienu vai dažām rada vienotības un lepnuma sajūtu. Kā būtu ar ilgtspēju? Mēs vēlamies, lai mūsu valsts pasaules rādītājos ir vismaz vidējā līmenī, diemžēl tagad nav pat tas. Ir lietas, kuras var vienkārši izmērīt, un ir tādas, kuras izmērīt ir grūtāk.
Daudzi, redzot Latvijas kristīgo baznīcu sadarbību, teic, ka mēs citām valstīm varam būt par piemēru – mūsu baznīcas ir spējušas un spēj sadarboties savā starpā.
Bet kā ar citiem kritērijiem? Kāda situācija Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir ar izglītību, kam būtu jābūt visa pamatā?
1.Somijā, kur ir pasaulē augstākais izglītības līmenis, skolās nav mājasdarbu. Kāda situācija ir mūsu bērniem?
2.Pasaules universitāšu 2024. gada reitingā Latvijas Universitāte no 1498 mācību iestādēm ir 801.–850. vietā, Tartu universitāte – 358. vietā2. Kāpēc mēs nespējam tikt augstākā vietā?
3.Ja par pamatu ņemtu "Eurostat" datus un salīdzinātu Eiropas valstu iedzīvotāju skaitu pret gada laikā valstī aizstāvēto doktora darbu skaitu, Latvijā, lai mēs būtu vidējā līmenī, gada laikā vajadzētu trīs reizes vairāk jauno doktoru3.
Pēdējos divpadsmit gadus, caurskatot publiski pieejamos datus untīmekļa vietnē www.drclub.lv pētot Latvijas doktorus, jāsecina, ka 2022. gadā Latvijā visās augstākās izglītības iestādēs tikuši aizstāvēti tikai 158 doktora grādi.
Esmu uz to norādījis un par to runājis ar atbildīgajām personām, bet situācija pagaidām nemainās. Lai to mainītu, ir plānoti grozījumi Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, bet vai pieaugs augstākās izglītības iestādes beidzēju skaits un vai palielināsies finansētās štata vietas zinātnē un augstākajā izglītībā (jāņem vērā, ka samazinās ne tikai iedzīvotāju, bet arī studējošo skaits)?
Vienlaikus Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam netiek precīzi norādīts, ka tiecamies kaut vai uz vidējo līmeni Eiropas ietvaros doktora grādu ieguvušo ziņā4.
Gribu ticēt, ka Latvijā lietas var tikt mainītas, ja patiešām ir vēlme uz pārmaiņām.
Mēs esam spējīgi radīt pārmaiņas, bet mums ir jābūt neatlaidīgiem, ejot uz mērķa sasniegšanu. Vai mēs vēlētos, lai dažādos rādījumos Latvija tuvinātos kaut vai vidējam līmenim? Atrodi lietu, ko vēlētos uzlabot, un strādā pie tās – rezultāti būs!
1 https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.08.2023-11-aktuala-intervija-alvis-hermanis.id302918
3 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/educ_uoe_grad02$DV_443/default/table?lang=en
4 https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027