Mārtiņš Āboliņš: Ienākumu pieaugums vēl nav noķēris inflāciju
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Darba algas Latvijā turpina augt, reģistrētais bezdarbs ir noslīdējis gandrīz līdz 5 % un inflācija strauji samazinās. Tomēr pēdējo divu gadu laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par vairāk nekā 25 %. Līdz šim iedzīvotāju ienākumu pieaugums nav spējis turēt līdzi inflācijai, un tas šogad atspoguļojas salīdzinoši vājos tirdzniecības rādītājos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, šī gada septembrī samazinājās par 4,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis ir otrs lielākais kritums mazumtirdzniecībā šogad, un domājams, ka trešajā ceturksnī arī visa Latvijas ekonomika kopumā būs mīnusos.
Tomēr, ja situācija darba tirgū ir laba, algas aug un bezdarbs ir zems, kādēļ samazinās patēriņš? Lielā mērā tas ir saistīts ar augsto inflāciju, kas ir samazinājusi iedzīvotāju pirktspēju un ienākumu pieaugums šo cenu līmeni vēl nav paspējis noķert. Pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti. Kopš gada sākuma mājsaimniecības ir ieguldījušas vairāk nekā 200 miljonus eiro valsts krājobligācijās, un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši arī kredītu maksājumi. Rezultātā redzam, ka sarūk mājsaimniecību noguldījumi bankās, savukārt pieaug patēriņa kredītu izsniegšana. Tāpat šogad par mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācija, kas arī negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī. Šogad pensiju indeksācija nav ne tuvu tik liela kā pērn, tomēr oktobrī pensiju indeksējamā daļa pieaugs par 6,4 %.
Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvmateriālu tirdzniecības apjomi Latvijā, neskaitot inflāciju, samazinājās par 9,3 %, IT ierīču par 5,6 % un apģērbu – par 4,9 %. Tāpat septembrī par 7,7 % saruka tirdzniecība internetā. Šīs nozares visvairāk ir ietekmējis pirktspējas kritums, jo šo ilglietošanas preču iegādi uz laiku ir iespējams atlikt. Tikmēr pārtikas tirdzniecībā ir vērojama lielāka stabilitāte un tirdzniecības apjomi septembrī sarukuši vien par 0,4 %.
Neraugoties uz tirdzniecības apjomu kritumu septembrī, esmu diezgan optimistiski noskaņots par tirdzniecības nozares perspektīvām. Pēc manām aplēsēm Latvijas mājsaimniecību ikmēneša ienākumi šobrīd ir aptuveni 1,3–1,4 miljardi eiro uz rokas, un tie aug katru mēnesi. Tomēr augstās inflācijas dēļ mājsaimniecību tēriņi pēdējā laikā ir ievērojami palielinājušies. Šobrīd jāpagaida, līdz ienākumu pieaugums noķers inflācijas izraisīto izdevumu pieaugumu. Es domāju, ka ilgi nebūs jāgaida. Piemēram, Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījumu dati liecina, ka maksājumu karšu apgrozījums septembrī Latvijā bija vien par 1,7 % augstāks nekā pirms gada, taču oktobra pirmajās nedēļās apgrozījuma pieaugums atkal pārsniedz 6 %. Tāpat pēdējos mēnešos ir sācis uzlaboties arī patērētāju noskaņojums, un, ja vien nenotiek kādas būtiskas izmaiņas darba tirgū, tad jau līdz šī gada nogalei vai nākamā gada sākumā mazumtirdzniecība Latvijā atkal varētu atgriezties plusos.