Pusei Latvijas jauniešu mācības izraisa stresu. Kā palīdzēt? Apriņķis.lv
- Autors: “Solve for Tomorrow”
Foto - arhīvs
Puse Latvijas jauniešu apgalvo, ka mācības viņiem sagādā stresu, liecina “Samsung” “Solve for Tomorrow” konkursa ietvaros veiktā pusaudžu aptauja. Nemiers un uztraukums nelielā apjomā nav kaitīgs – tas palīdz koncentrēties un mobilizēties kādam veicamajam uzdevumam, gūt labākus rezultātus un apgūt prasmi rīkoties saspringtās situācijās. Taču, ja stresa līmenis organismā ir pārāk augsts un ilgstošs, tas var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, nespēju koncentrēties, grūtības iegaumēt dažādu informāciju un gūt labas sekmes mācībās.
Jaunieši apliecina, ka atzīmes un novērtējums viņiem ir svarīgi – trīs no četriem skolēniem jeb lielākā daļa jauniešu vecumā no 14 līdz 19 gadiem norāda, ka sekmes mācībās ietekmē viņu pašsajūtu. Teju trešā daļa jeb 27% norāda, ka tas viņiem ir īpaši svarīgi. Tajā pašā laikā katrs otrais skolēns apstiprina, ka mācības viņam sagādā stresu. Biežāk no paaugstināta stresa cieš tieši meitenes – zēni mācības kā stresu izraisošu faktoru identificē retāk.
Pazīmes, ka jaunietis netiek galā ar stresu un ka tā līmenis ir pārāk augsts, var izpausties gan fizioloģiski (kā veselības problēmas), gan psiholoģiski. Iespējams, skolēns norādīs uz galvas vai vēdera sāpēm, paaugstinātu nogurumu. Ja šīm sūdzībām nav pamatota medicīniska izskaidrojuma, vainīgs var būt ilgstošs, paaugstināts stresa līmenis un nespēja tikt ar to galā.
Tāpat ilgstošs stress var izpausties jaunieša uzvedībā. Ja bērns kļūst viegli aizkaitināms, prokrastinē vai izrāda nevēlēšanos doties uz skolu, tas var liecināt par nespēju tikt galā ar stresu. Kā palīdzēt savam bērnam tikt ar to galā?
Pirmais solis – stresa iemesla identificēšana
Pirmais solis ceļā uz stresa līmeņa mazināšanu ir tā cēloņa atrašana. Skolā jauniešiem stresu var izraisīt pārbaudes darbi un eksāmeni, mājas darbu apjoms, sekmes, kuras vecāki vai skolotāji no skolēna pieprasa tādā līmenī, kuru grūti sasniegt, vienaudžu savstarpējās attiecības vai sliktas pašorganizētības prasmes, kas traucē skolēnam sabalansēt visus pienākumus skolā, pulciņos un mājās.
Otrais solis – atklāta saruna un mērķu nospraušana
Kad stresa cēlonis atrasts, var sākt problēmu risināt. Iespējams, tā radusies jaunieša uzskatos par apkārtējo augstajām ekspektācijām. Atklāta saruna var apliecināt jaunietim, ka, iespējams, vecāku nostāja nav tik strikta kā bērnam licies, vai arī tieši pretēji – likt vecākiem saprast, ka no bērna tiek sagaidīti nepamatoti augsti rezultāti.
Svarīgi ir ieklausīties savā bērnā un pieņemt, ka paaugstināta stresa iemesls var būt vecāku vai kāda cita gaidas. Ja skolēna nemieru izraisa kāds praktiskas dabas jautājums, piemēram, noteikts pārbaudes darbs, kontroldarbs vai konkrēts mācību priekšmets, jāizvirza nelieli un reāli sasniedzami mērķi problēmas risināšanai, piemēram, palīdzot skolēnam sagatavoties konkrētajam pārbaudes darbam vai atrodot privātskolotāju, kas palīdzēs tik galā ar grūto mācību priekšmetu.
Trešais solis – atbalsts
Pieņemiet bērna tempu un veidus, kā tiek risinātas identificētās problēmas un sasniegti mērķi. Palīdziet, ierosiniet risinājumus, taču nekritizējiet, ja mērķis netiek sasniegts pietiekami ātri. Pārskatiet iepriekšējo punktu – izvirziet nelielus un reāli sasniedzamus mērķus, tad pieturieties pie plāna. Atzīt grūtības nav viegli nevienā vecumā, tādēļ novērtējiet, ka kopīgi esat tikuši līdz atbildei, kas ir izraisījis stresu, un pirmajiem soļiem problēmas risināšanā.