Voldemārs Lauciņš: 11.novembris trīs elpās ^{Apriņķis.lv}

11.novembris pirms mūsu 11. novembra

1918.gada 11. novembra agrā rīta stundā starp Antanti un Vācijas impēriju tika parakstīts Kompjeņas pamiers. Teorētiski tas noslēdza Pirmo pasaules karu. Kāpēc teorētiski? Tāpēc, ka tas pārtrauca karu Eiropas rietumu daļā. Ir pat saglabājušies ieraksti no lielgabalu zalvēm, kas pārtrauca dārdēt 1918. gada 11. novembrī pulksten 11.00. Rietumeiropa atviegloti uzelpoja, jo britu un franču mājās vairs nepienāca daudzās ziņas par karavīru nāvi. Ar šo dienu lēnām sākās karaspēku atvilkšana un gatavošanās miera līgumam.

Mūsu senčiem šis 11. novembris nenesa miera vēsti, karošana turpinājās vēl teju divus gadus.

Tomēr aizmirst par Kompjeņas pamieru nav pareizi. Jā, pie mums karošanu tas nenoslēdza, tomēr tas bija pietiekami nozīmīgs notikums, kas mūs skāra pastarpināti, bet, to nonivelējot, mēs zaudējam plašāku vēstures konteksta izpratni.

Tāpēc pirmo pārdomu elpu vēlos ievilkt tieši par 1918. gada 11. novembrī noslēgto Kompjeņas pamieru.

Mūsu 11. novembris, kurā ar izpratni pilns prieks nes līdzi arī sēras un pateicību

1919.gada 11.novembrī Latvija svinēja uzvaru Rīgā pār skaitliski un tehniski pārāku ienaidnieku. Ļoti ātri 11. novembris kļuva par uzvaras svinībām ne vien šajā kaujā, pat ne tikai Neatkarības karā, kura daļa bija šī kauja, bet ietvēra arī Pirmo pasaules karu. Tas kļuva par starpkaru Latvijas uzvaras svētku reizi pār ienaidnieku kopumā.

Lai neiekristu uzvaras svinēšanas slazdā (jā, jo arī tāds ir!), kāds biedējošs brīdinājums tepat blakus. Mūsdienu Krievijā Otrā pasaules kara noslēgumu 9. maijā svin ar pilnīgi neierobežotu jūsmu. Savā ziņā varētu mēģināt saprast, uzskatu par uzvaru svinēt ir patīkami. Tomēr šī svinēšana ir saistīta ar divām ievērojamām problēmām. Pirmā ir ārējā, jo ar tā saukto uzvaru padomju valsts nenesa Eiropai (tai skaitā Latvijai) brīvību. Bet ir arī iekšēja problēma, jo svinēšanas skurbulī kaut kur pazūd izpratne par cenu, kādu Krievija, tolaik PSRS, maksāja par šo uzvaru, – vismaz 24 miljonu cilvēku dzīvības.

Ārējā problēma rāda vēstures ignoranci, kas rezultējas Krievijas iedzīvotāju nesapratnē, kāpēc viņus ne pārāk ieredz reiz “atbrīvotie” tuvākie un tālākie kaimiņi. Iekšējā problēma ir daudz dziļāka, tā rāda, cik mazvērtīga ir cilvēka dzīvība. Tādējādi šī dīvainā svinēšana ir cieši saistīta ar šobrīd novērojamo, kad Krievijas izvērstajā noziedzīgajā karā Ukrainā jau ir gājusi bojā vairāk nekā trešdaļa miljona, bet Krievijas sabiedrība par to neko daudz neuztraucas. Šis biedējošais piemērs rāda, ka uzvara nevar būt tikai abstrakts fakts. Uzvara nevar būt tikai salda konfekte, tai līdzi nāk kāds rūgtums. Un tikai tad ir saskatāma uzvaras patiesā vērtība, kad uzvaras svētki ir ar apziņu par cenu. Tieši tāpēc vispirms par 11. novembrī svinētās uzvaras cenu mūsu tautai un valstij.

Mūsu uzvaras cena bija milzīga. To veido ne tikai kaujās par Rīgu kritušo un ievainoto skaits, pat ne visa Neatkarības kara laika upuri, bet arī Pirmā pasaules kara laukos palikušie. Un kur tad vēl kara netieši skarto, īpaši bēgļu, traģiskie likteņi! Pēc mūsu uzvaras teju katrā ģimenē nebija atgriezies tēvs, vīrs, brālis vai dēls, Krievijas plašumos bija pazudušas veselas ģimenes. Vai kas var kompensēt šos zaudējumus?

Kad uzlūkoti upuri, novērtēta mūsu uzvaras cena, ir pamats paskatīties uz ieguvumiem, uz to, kas palika pēc mūsu tautas cīņā gājušo vīru, tēvu, brāļu un dēlu upura. Vai bija kāds ieguvums palicējiem pēc bēgļu gaitās postā aizgājušajiem tik daudz jaunajiem un vecajiem? Tas nenozīmē, ka kritušo un pazudušo cilvēku dzīvība būtu izsakāma eiro vai dolāros, bet gan to, ka viņu pienestais upuris ir vieglāk uzlūkojams, kad kāds samežģījies vēstures mezgls ir atrisinājies. Protams, ne vienmēr tā notiek. Nereti upuri nenes uzvaru, kā Latvijas zaudējumi Otrajā pasaules karā.

1914.gada rudenī, kad sākās Pirmais pasaules karš, Latvija bija sadalīta Krievijas impērijas guberņās. Šai valstij bija maz daļas un intereses par mūsu tautu. Savukārt pēc karošanas 1920. gada sākumā mūsu zeme bija apvienota un ārējais ienaidnieks bija padzīts no Latvijas. To, cik reizēm ir grūti padzīt okupantu, mēs šobrīd redzam Ukrainā. Latvijai nebija vieglāk, bet mūsu senči uzvarēja. Lai cik grūti to būtu sacīt, apzinoties augsto cenu par mūsu valsti un brīvību, pēc kariem un ciešanām Latvija bija uzvarējusi, un 1919. gada 11. novembra svinības par šo briesmīgo laiku ir patiesa uzvaras diena.

Ar apziņu par cenu un prieku par uzvaru vēlos ievilkt vēl vienu dziļu elpas vilcienu – nu jau par 1919. gada 11. novembri.

11.novembris šodien

Ir pagājuši vairāk nekā 100 gadi. Daudziem no mums, ja runa ir par tiem laikiem, nebija vēl dzimuši vecvecvecāki. Vai 11. novembris ir uzvaras diena šodienas jaunajai paaudzei?

Kad, Trešās Atmodas iedvesmoti, mēs atgriezāmies pie mūsu svētkiem, 11. novembris bija pašsaprotama svētku dienu, kaut arī ne brīvdiena. Tomēr starpkaru Latvijas uzvaras svētkiem bija jau cita piegarša, jo mūsu senčus un mūs pašus jau bija ietekmējusi Otrā pasaules kara traģika, kas Latvijai nesa vienīgi zaudējumus un ciešanas. Uzvara Neatkarības karā, kas arī ir ietekmējusi mūsu senčus un mūs, ir viens no spēka avotiem pārciest Otrā pasaules kara zaudējumus. Uzvara Neatkarības karā, 11. novembrī svinētā uzvara, mūsu senčus un mūs ir padarījusi spēcīgākus. Tāpēc mūsu senču un arī mūsu pašu dēļ mēs gribējām un mums vajadzēja svinēt 11. novembri – uzvaras svētkus. Šī vajadzība ir palikusi arvien.

Ja nu pievēršamies svētkiem praktiski, tad arī te ir kādi prieciņi. Gan jau katram ir padomā kāda laba recepte svētku galdam un ieradums šo svētku padarīšanai par īpašu dienu. Vai tas ir Brāļu kapu apmeklējums Rīgā vai citviet, kur guldīti Latvijas aizstāvji, vai paredzams ceļš uz Brīvības pieminekli un svinīga maltīte ģimenes lokā vai ar draugiem? Kuram tad būs tā zelta recepte? Un tomēr ir labi, ja ir kaut kas tāds, kas šo dienu izceļ citu starpā.

Tā būs trešā un dziļākā elpa – par 11. novembri šodien.

Protams, 11. novembrim ar trim elpām var būt par maz. Tāpēc paliek daudz telpas priecīgām pārdomām un radošumam.

Lai daudz priecīgu brīžu Latvijas uzvaras svētkos!