Banku augstskolas rektore : Budžeta vietām būtu jāseko darba tirgū pieprasītām profesijām Apriņķis.lv
- Autors: Līga Peiseniece, Banku augstskolas rektore
Foto - publicitātes
Ilgstoši ir diskutēts, kā Latvijā noturēt jauniešus, manuprāt, atbilde uz šo ir sarežģīta un vienkārša vienlaikus – proti, cilvēkam ir jājūtas drošam vai vismaz cerīgam par savu nākotni, spēju īstenot sevi kā personībai un pelnīt ar savu darbu Latvijā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākas izglītības iestāžu finansējumu to rezultātiem – absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim – ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai – valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne.
Banku augstskola lepojas ar to, ka 92% mūsu absolventu strādā ar iegūto izglītību saistītās nozarēs un augstas kvalifikācijas amatos. Tas ir augsts rādītājs, ņemot vērā, ka šā gada oktobrī publiskotā “CV-Online” aptauja atklāj, ka gandrīz puse jeb 46% darba ņēmēju strādā specialitātē, kas nav saistīta ar iegūto izglītību.
Domāju, ka šis nav saistīts tikai ar to, ka cilvēks, mācoties, attīstot personību un prasmes, apjauš, ka aicinājums īstenībā ir pilnīgi citur. Tas var būt saistīts arī finansējuma un budžeta vietu pieejamību noteiktā studiju jomā.
Protams, budžeta vietu piešķiršana notiek balstoties uz tautsaimniecības vajadzībām, taču šeit ir svarīgi apzināties, ka ir nozares, kas attīstās ātrāk nekā valsts politikas plānošanas dokumenti. Vēl ir arī notikumi, kas stimulē pieprasījumu pēc noteiktiem profesionāļiem, turklāt dažādās nozarēs.
Piemēram, Krievijas iebrukums Ukrainā, mākslīgā intelekta attīstība ir vēl vairāk palielinājusi vajadzību pēc kiberdrošības speciālistiem. Un ne tikai privātajā sektorā, arī valsts sektorā, kas faktiski konkurē par speciālistiem arī ar uzņēmējiem.
Mūsu kā augstskolas atbilde bija izveidot pagaidām Latvijā vienīgo un akreditēto profesionālo maģistra studiju programmu “Kiberdrošības pārvaldība”. Tikmēr no valsts puses reakcija ir bijusi lēnāka, proti, nauda (lasiet – budžeta vietas) proporcionāli šim pieprasījumam nav sekojusi. Protams, ir noteikts budžeta vietu skaits, taču, salīdzinot ar to, cik daudz ekspertu vajag, tas ir krietni par maz.
Protams, var teikt, ka prioritāte ir budžeta studijām profesijās, kas nodrošina sabiedrības būtiskās vajadzības – izglītība, drošība un veselība. Taču raugoties plašāk, ir jārēķinās arī ar uzņēmēju vajadzībām, jo bez atbilstošiem profesionāļiem nav iespējams ražot vai sniegt pakalpojumus, un attiecīgi maksāt nodokļus valsts kasē. Šeit svarīgi ir ieklausīties darba dēvējos, analizēt, kas darba tirgū notiek tagad, vienlaikus arī prognozējot, kā šis tirgus mainīsies tuvākajos gados. Tam nevajag kristāla bumbu, var izmantot Ekonomikas ministrija prognozes, Latvijas Darba devēju konfederācijas datus un izdarot loģiskus secinājumus.
Daži piemēri. Aizvien vairāk manuālais darbs tiek automatizēts – tie var būt konveijeri vai roboti – taču šīm ierīcēm, to kalibrēšanai, uzraudzībai un apkopei ir vajadzīgs cilvēks, bet krietni kvalificētāks – kaut kas starp programmētāju un inženieri. Tāpat, pieaugot elektrisko automašīnu skaitam, būs nepieciešami mehāniķi ar izpratni par to, kā strādā elektrība ar spēju izmantot speciālas diagnostikas un remonta iekārtas; vai spēkratiem, kas aprīkoti ar dažādiem autonomās braukšanas asistentiem, būs nepieciešams profesionālis, kas pārzina auto digitālo pusi, nevis tikai “dzelžus”. Savukārt, attīstoties lielajiem valodas modeļiem jeb “Large language models”, kas ir arī (taču ne tikai!) “ChatGPT” pamatā, varbūt mums vairs nevajadzēs datu analītiķus, bet vajadzēs ekspertus, kas mācēs pareizi uzdot sarežģītus darba uzdevumus mākslīgajam intelektam”.
Tāpat, ka daudzās citās, arī finanšu nozarē šobrīd ir jūtams kvalificētu speciālistu trūkums, kaut gan nav noslēpums, ka tā nodrošina labas darba vietas ar augstu atalgojumu.
Šīs ir tikai dažas jomas, kur nevajag nedz pētījumus, nedz aptaujas, lai zinātu, ka īsā laikā darba prasības būs pilnīgi citādākas.
Ja lēmums par budžeta vietu piešķiršanu specializētām programmām tiek balstīts analītikā un sapratīgās nākotnes prognozēs, tad tā nebūt nebūs šaura loka vajadzībām iztērēta nauda. Drīzāk otrādi – šāda pieejam ļautu mums konkurēt starptautiski un motivēt Latvijā veidot uzņēmumu filiāles, jo mums būtu kvalificētais darba spēks.
Rezumējot, IZM ir izdarījusi svarīgu darbu, ir pateikusi “A” Augstāko izglītības iestāžu finansējuma piesaiste izmērāmiem rezultātiem ne tikai ļauj valstij izvērtēt, vai “ieguldījums ir bijis tā vērts” jeb “value for money”, bet arī studētgribētājiem tā ļauj saprast, kāds ir viņu nākotnes potenciāls un pieņemt izsvērtu lēmumu.
Taču ir svarīgi pateikt arī “B” jeb pārskatīt to, kā un cik bieži tiek pārdalīts finansējums budžeta vietām dažādām programmām un piesaistīt šo finansējumu profesijām ar augstu potenciālu un pieprasījumu tirgū. Tikai tā mēs varēsim runāt par konkurētspējīgu un augsti kvalificētu darba tirgu, jo specializētās studiju programmas visbiežāk ir dārgākas nekā “standarta” profesijas – pietiekama budžeta vietu pieejamība ļautu gan izskolot vairāk talantu, kuriem citā gadījumā, iespējams, nepietiku līdzekļu šīm studijām.