Dainis Gašpuitis: Izaugsmes stagnācija piebremzēs darba tirgus aktivitāti
- Autors: Dainis Gašpuitis, ekonomists, "SEB banka"
Foto - arhīvs
Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis Latvijā ir palielinājies par 0,1 procentpunktu līdz 6,5%. Nelielais bezdarba pieaugums vēl nesignalizē par būtisku situācijas pasliktināšanos. Tas joprojām ir ļoti aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji. Tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies.
Darba meklētāju skaita pieaugumu 3. ceturksnī veicināja ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums, ne nodarbinātības kritums. Respektīvi, pieauga tādu iedzīvotāju skaits, kas iesaistījās darba meklējumos. Latvijā 3. ceturksnī bija nodarbināti 890,9 tūkstoši jeb 64,7% iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem jeb 3,3 tūkstošiem. Tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, nodarbināto skaits bija par 8,6 tūkstošiem zemāks. To var skaidrot ar vājāku sezonālu pieprasījumu pēc darbiniekiem nekā pērn.
Izaugsmes stagnācija, jo īpaši sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, tai skaitā uz eksportu orientētajās, būvniecībā un tranzītā norāda uz nelielu, bet bezdarba pieauguma iespējamību. Darba meklētāju rindas tuvākajos mēnešos varētu paplašināt arī maksātspējas grūtības, kas spiestu darba meklējumos iesaistīties tādus iedzīvotājus, kas bijuši ekonomiski neaktīvi. Tāpat noslēgsies arī sezonālie darbi.
Tomēr krasas izmaiņas nav gaidāmas. Oktobrī reģistrētais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs - 5,3%, samazinoties Rīgā, Pierīgā, Latgalē un Zemgalē. Diemžēl Latgalē bezdarba līmenis ir divreiz augstāks par Latvijas vidējo. Šīs atšķirības tuvākajos gados nezudīs.
Reģistrēto brīvo darba vietu skaits ir krities salīdzinot ar gada sākumu, bet pēdējos mēnešos ir noturējies stabili virs 21 tūkstoša. Arī uzņēmumu aptaujās darbaspēka trūkuma aktualitāte nemazinās. Oktobrī būvniecībā un apstrādes rūpniecībā tā ir pat pieaugusi. Viss norāda, ka bezdarba pieaugums būs īslaicīgs, kamēr darbinieki atradīs jaunas iespējas savā nozarē vai pieņems lēmumu par iespējām citā. Demogrāfisko tendenču dēļ uzņēmumiem darbinieku meklējumi kļūs par pastāvīgu aktualitāti, bet darba zaudējumi vairumam darbinieku, kuru prasmes tiks pastāvīgi atjaunotas, salīdzinoši īslaicīga parādība.
Tikmēr oktobrī eirozonā bezdarbs negaidīti ir pieaudzis no rekordzemā līmeņa līdz 6,5%, jo darba tirgu sāk ietekmēt augstās procentu likmes un stagnējoša ekonomika.
ECB prognozē, ka bezdarba līmenis eirozonā nākamgad pieaugs līdz 6,7%, jo gausās izaugsmes perspektīvas liek darba devējiem likvidēt darbavietas. Igaunijā, kur ekonomikas atdzišana ir straujākā ES, reģistrētais bezdarbs pieauga astoto mēnesi pēc kārtas.