Zigmārs Atvars: Ko atstāt nākotnei? Apriņķis.lv
- Autors: Zigmārs Atvars
Foto - arhīvs
Svētdien daudzi dosies uz vienu vai vairākām kapsētām, jo atzīmējam Mirušo piemiņas dienu.
Man patīk būt kapos, jo tur ir klusums, var pārdomāt mūžības tēmu. Kapsēta ir mūsu ķermeņa nākotnes vieta. Mēs visi tuvojamies savai nāves stundai – no tā neviens neizbēgs.
Cik laika mums ir atlicis?
195 valstu uzskaitījumā cilvēku vidējais dzīves ilgums ir no 39 līdz 82 gadiem. Latvija ar 72 gadiem ir 87. vietā. Vīriešiem – 67. Sievietēm – 77.1
2023.gadā pensionēšanās vecums Latvijā ir 64 gadi un 6 mēneši. Tātad vidēji vīrietis pensiju saņems divus gadus. Aptuveni 46 gadus (no 18 līdz 64) strādā un divus gadus esi pensijā.
Tā kā nākotnē, visticamāk, pensionēšanās vecumu vēl paaugstinās, tad nesanāks pat divi gadi.
Laika nogrieznī ņemšu par piemēru sevi.
No 64 gadiem atņemot 44 (mans pašreizējais vecums), atliek 20 gadi. Tā kā trešdaļu dzīves laika mēs noguļam (no 24 stundām 8 stundas), no atlikušajiem 20 gadiem aptuveni septiņus es pavadīšu miegā. Ja no 13 gadiem, ko esam nomodā, paņemam nost lielākās laika “pozīcijas” – visas ēdienreizes, laiku ceļā, WC utt. –, ļoti daudz neatliek. Ja saproti, ka laika ir palicis mazāk, vai nu sāc to vairāk novērtēt, vai arī turpini ignorēt.
Pašlaik lasu sava vectēva vectēva Mārtiņa Dalbiņa (pseidonīms Kaukazietis; 1865–1932) pirms 132 gadiem (1891) izdoto grāmatu “Indriķis, jeb Greizsirdības upuri: oriģinalromans iz Baltijas zemnieku sadzīves jaunākiem laikiem”.2 Grāmata ir pieejama elektroniski.
Sākumā tiek aprakstīta situācija, kad karavīrs atgriežas mājās, bet pirms svinībām vēlas aiziet uz dievnamu. Kāpēc? Lai pateiktos Dievam par sargāšanu.
Jā, arī mūs, arī tevi, kas pašlaik lasi šīs rindas, Dievs ir sargājis.
Ja atlikušā laika ir maz, kas ir tās lietas, ko visvairāk vēlētos vēl paspēt?
1.Jebkurā brīdī būt gatavam aiziet. Mēs runājam par vidējiem rādītājiem, bet jāņem vērā, ka šīs zemes dzīve jebkurā brīdi var beigties. Vienlaikus Dievs kādam var dot arī vairāk dzīves gadu nekā vidēji.
2.Nevis jācer, bet ir jābūt pārliecinātam, kur es būšu pēc nāves. Bībele skaidri pasaka, kas ir jādara, lai tavas mūža mājas būtu debesīs. “Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” (Rom.10:9)
3.Gan pašam jāseko, gan citi jāiedrošina sekot vislabākajam – Kungam Jēzum Kristum. Mums piedāvā tik daudz (it kā labu) viltus lietu, sakot, cik viss būs labi. Dažos gadījumos uzreiz saprotam, cik “patīkamas” būs sekas, citos gadījumos vilšanās ir pēc laika.
Iepazīsim savu dzimtu un meklēsim, kas ir tās svētības, ko mūsu dzimta ir pieredzējusi! Paldies par katru manas dzimtas cilvēku!
Dievs, svētī mani un manas nākamās paaudzes, lai mēs varam uzticīgi sekot labākajam – Kristum!
2https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:685579|page:5