Pandēmijas sekas – jauniešiem grūtības vērsties pēc palīdzības Apriņķis.lv
- Autors: Zane Veitnere, psihoterapijas speciāliste
Foto - publicitātes
Lai gan Covid-19 pandēmija jau ir aiz muguras, tās atstātās sekas izjūtam vēl joprojām. Speciālisti un skolotāji norāda, ka skolēnu atkārtota integrācija mācību vidē pēc ilgās izolācijas ir bijis emocionāli grūts process bērniem. Skolēniem arvien ir grūti iejusties atpakaļ mācību procesā, veidot komunikāciju ar saviem vienaudžiem, tādēļ tie jūtas nomāktāki un izjūt papildu spriedzi. Lai gan tuvojamies pirmā mācību semestra izskaņai, skolotājiem un vecākiem nepieciešams jau laikus domāt par skolēnu labsajūtu pirms nākamā mācību posma.
Pēc Covid-19 pandēmijas viļņa skolēniem bija grūti atgriezties ierastajā skolas ritmā. Izolācijas laikā jaunieši tika atdalīti no saviem vienaudžiem, vainagojoties vientulības sajūtā un nomāktībā. Zaudējot ikdienas komunikāciju ar citiem skolas biedriem, bērni to aizvietoja ar laika pavadīšanu sociālajos tīklos. Lai gan tas palīdzēja jauniešiem sazināties ar saviem vienaudžiem un mazināt vientulības sajūtu, sociālie mediji bija arī papildu avots stresam un emocionālajām problēmām.
Bērniem vajag sava veida struktūru – skolas vidē to nodrošina skolotāji, konkrēts mācību stundu ilgums un zvana sauciens sēsties atpakaļ skolas solā un mācīties. Pandēmijas laikā šī struktūra tika izjaukta un bērni bija pieraduši pie tā, ka viņi var mācīties, paralēli skatoties “Tik Tok” un guļot gultā. Tāpēc, kad nāca laiks atgriezties atpakaļ skolā, daudziem skolēniem tas sagādāja grūtības un emocionālus pārdzīvojumus.
Ir svarīgi, ka skolēni apzinās, ka viņu problēmas tiks uzklausītas, taču ne vienmēr tiem pietiek drosmes spert soli un lūgt palīdzību. Šī iemesla dēļ vairākas ārzemju un arī Latvijas skolas ir ieviesušas sistēmu, kas palīdz bērniem vērsties pie skolotājiem viņiem ērtākā veidā.
Skolēni arvien biežāk izvēlas komunicēt un meklēt risinājumus savām problēmām ar tehnoloģiju palīdzību. Bērni ir pieraduši, ka internetā atliek īsi noformulēt savu problēmu un vien pāris sekunžu laikā tiem tiek sniegta atbilde. Savukārt, komunicējot ar cilvēkiem dzīvē, tie var pārprast situāciju, uzdot papildu jautājumus un uzreiz nesniegt loloto risinājumu. Tas krasi atšķiras no tā, kā problēmas tiek atrisinātas interneta vidē, kas atkal var radīt grūtības jauniešiem komunicēt, vai pat likt tiem justies aizkaitinātiem un vairs nevēlēties meklēt palīdzību.
Lai gan skolotāju aizņemtajā ikdienā var būt grūti pamanīt pirmos problēmsignālus skolēnu emocionālajā veselībā, ir pieejami rīki, kas var palīdzēt. Kā vienu no labās prakses piemēriem realizē “King’s College”, Britu skola Latvijā. Skolā tiek izmantota digitāla platformā, kurā katru nedēļu skolēni atbild uz sešiem jautājumiem, kas palīdz saprast kopējo labsajūtas situāciju skolā, kā arī to, kā jūtas katrs bērns individuāli. Pamata jautājums katru nedēļu ir tas pats – kā tu šodien jūties? Tāpat tiek uzdoti arī jautājumi par tādām aktuālām tēmām kā skolas dzīve, draudzība, situācija mājās utt.
Šāda veida sistēma ļauj skolotājiem sekot līdzi tam, kā iknedēļu izmainās skolēnu pašsajūta. Ja tiek pamanīts, ka bērns jau kādu laiku jūtās slikti, par to tiek informēti bērna vecāki un piedāvāta skolotāju palīdzība. Taču skolēniem ir iespēja arī pašiem lūgt palīdzību ar programmas palīdzību. Svarīgi ir tas, ka pats skolēns var izvēlēties pedagogu, ar kuru komunicēt, lai tas justos ērti, runājot par savām problēmām.