Aptauja: katrs piektais Latvijas iedzīvotājs baidās kļūt par krāpnieku upuri Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Pelcis, “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs
Foto - arhīvs
Vairums jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka atpazītu krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, tāpēc nekad nekļūtu par krāpnieku upuriem, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja. Tomēr 21% aptaujāto atzīst, ka baidās krist krāpnieku nagos, jo nav pārliecināti, ka spētu atpazīt to izliktās lamatas. Visvairāk cilvēkus biedē iespēja uzķerties uz viltus interneta veikalu piedāvājumu – tā norāda 49%.
Nonākot aci pret aci ar krāpšanas riskiem, drošāki par sevi jūtas vīrieši – 65% vīriešu ir pārliecināti, ka atpazītu krāpnieku slazdus, kamēr sieviešu vidū šādu pārliecību izrāda tikai puse aptaujāto. Tāpat par sevi pārliecinātāki ir gados jauni cilvēki – aptuveni trīs ceturtdaļas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadu vecumam uzskata, ka zina, kā neiekrist krāpnieku slazdos, kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs svārstās vien no 44% līdz 58% robežās.
Aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami modri, lai neuzķertos vismaz uz “krāpšanas žanra klasiku” – zvaniem no bankas drošības nodaļas, īsziņām no kurjerdienesta un e-pastiem par steidzamu datu atjaunošanu. Tomēr arī krāpnieku metodes kļūst rafinētākas, un ar to jārēķinās ikvienam. Kaut arī sievietes biežāk pauž bažas par iespēju tikt apkrāptām, tas nebūt nav jāvērtē negatīvi, drīzāk otrādi – tas liecina par lielāku risku apzināšanos un piesardzību.
Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā iedzīvotāju paradumi būtiski mainījās un krietni pieauga e-komercijas apmēri, viltus tirdzniecības platformas ir kļuvušas par vilinošu slazdu, kurā pat pieredzējuši pircēji var kļūt par krāpnieku upuri, tāpēc jebkurā situācijā pat šķietami drošas vietnes ir rūpīgi jāpārbauda, pirms tajās ievadīt savus datus vai veikt jebkādus maksājumus.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk baidās no viltus interneta veikaliem (49%), kā arī tādiem krāpšanas veidiem kā negodīgi tirgotāji (37%), investīciju krāpšana (28%) un viltus loterijas (24%). Savukārt krāpnieciski zvani, īsziņas vai e-pasti pavirzījušies otrajā plānā.
Jaunieši līdz 29 gadu vecumam krietni biežāk nekā citi uztraucas, ka viņus varētu apkrāpt tirgotāji, savukārt iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma biežāk nekā pārējie baidās no krāpnieciskiem e-pastiem un viltus loterijām. Domājot par atsevišķiem krāpšanas veidiem, vīrieši kopumā jūtas daudz drošāki par sevi, tomēr tāpat kā sievietes visvairāk baidās iekrist viltus interneta veikalu un negodīgu tirgotāju lamatās.