Vilks aitas ādā: par ko visbiežāk maskējas finanšu krāpnieki Latvijā? Apriņķis.lv
- Autors: Roberts Birzgalis, bankas “Citadele” IT drošības daļas vadītājs
Ilustrācija - pixabay.com
Finanšu krāpnieki ik gadu Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj naudu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu vārda izmantošana ir viens no krāpnieku iecienītākajiem darba instrumentiem, jo tas ir veids, kā telefonsarunās, īsziņās vai e-pastā maldinoši radīt sajūtu, ka tas ir svarīgi un neatliekami. Ja zvans vai ziņojums ir saņemts no policijas, bankas, tiesas vai kādas citas nozīmīgas iestādes, upurim šķiet saprotama vajadzība rīkoties uzreiz.
Krāpnieku galvenais ceļš uz naudas izkrāpšanu šajās situācijās galvenokārt ir viens un tas pats – iegūt personas datus vai piekļuvi bankas kontam, internetbankai, lūgt apstiprināt krāpniecisku darījumu, autorizējoties ar “MobileSCAN”, vai pat izņemt naudu un nodot tieši krāpnieku rokās.
Svarīgi atcerēties, ka neviena valsts institūcija un to pārstāvji telefonsarunās un ziņojumos nemudinās uz tūlītēju rīcību un neaicinās dalīties ar jūsu bankas konta pieejas vai maksājumu karšu datiem.
Valsts policija
Viena no iecienītākajām krāpnieku shēmām ir uzdošanās par Valsts policijas darbiniekiem. Krāpnieki noskatīto upuri telefoniski informē par it kā pretlikumīgām darbībām viņa bankas kontā vai vēlmi nelegāli noformēt kredītu uz zvana saņēmēja vārda. Lai viestu uzticību, krāpnieki bieži darbojas komandā un telefonsarunas laikā iesaista sarunā savu “kolēģi”, tādējādi palielinot uzticību un nostiprinot domu, ka situācija tiešām ir īsta.
Bankas
Uzdošanās par bankas darbiniekiem ir viena no populārākajām krāpnieku darba metodēm. To dara gan telefonsarunās, gan īsziņās, gan veidojot viltus mājaslapas un interneta reklāmas, kas vizuāli ir līdzīgas banku izmantotajiem komunikācijas materiāliem. Uzdodoties par bankas darbiniekiem, krāpnieki visbiežāk informē, ka ar kontu notiek krāpnieciskas darbības un steidzami nepieciešams novērst situāciju, aicinot personu atklāt pieejas datus. Viena no jaunākajām tendencēm – krāpnieki, uzdodoties par darba devējiem, aicina atvērt bankas kontu un tikai tad dalīties ar datiem.
“Latvijas Pasts”, “DPD” un “Omniva”
“Latvijas Pasta” atdarināšana nesen fiksēta sociālajā vietnē “Facebook”, kur krāpnieki izveidoja lapu ar nosaukumu “Latvijas Pasts Express”. Tajā tika piedāvāta iespēja par 2 eiro iegādāties it kā neizsniegtus sūtījumus. “Latvijas Pasta” vārds izmantots arī krāpnieciskās īsziņās un e-pastos, cenšoties maldināt iedzīvotājus par papildu informācijas sniegšanu piegādes vajadzībām vai muitas nodokļa apmaksu.
Iecienīta krāpnieku shēma ir uzdoties arī par privātā sektora kurjerpakalpojumu sniedzējiem “DPD” un “Omniva”. Izveidojot viltus mājaslapas, kas vizuāli ir ļoti līdzīgas šo uzņēmumu interneta vietnēm, no iedzīvotājiem tiek izvilināti bankas karšu dati un izkrāpta nauda.
Valsts ieņēmumu dienests
Uzdodoties par Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, krāpnieki iedzīvotājiem sūta īsziņas un e-pastus, informējot par, piemēram, sarežģījumiem personas nodokļu atmaksas procesā. Iedzīvotājiem šo shēmu vajadzētu ielāgot, jo tā ir aktuāla katru gadu un potenciāli var skart visus, kas ir darba attiecībās.
Valsts datu inspekcija
Šogad ir fiksēti arī gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par Valsts datu inspekcijas pārstāvjiem. Lai censtos izvilināt personas datus un piekļuvi bankas kontam, krāpnieki ziņo par it kā atvērtu kriptovalūtu kontu, kurā ziņas saņēmēja vārdā notiek nelegāli darījumi.
Nodarbinātības valsts aģentūra
Izmantojot brīdi, kad skolēni uzsāk mācību gaitas, krāpnieki zvana, piedāvājot skolēnu vecākiem izmaksāt izdomātu mācību gada uzsākšanas pabalstu. Telefonsarunas laikā krāpnieki uzdodas par Nodarbinātības valsts aģentūras darbiniekiem, cenšoties iegūt personas datus un pieeju bankas kontam.
Eksperti atgādina, ka katras iestādes un organizācijas mājaslapā ir pieejams konsultatīvais tālrunis, uz kuru var piezvanīt un noskaidrot informācijas patiesumu.