Menu
 

Ekonomists: Latvijas rūpniecības sniegums šogad jūtami vājāks, nekā gaidīts

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
  • Komentāri
Ekonomists: Latvijas rūpniecības sniegums šogad jūtami vājāks, nekā gaidīts Foto: pixabay.com

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks, nekā gaidīts gada sākumā, un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laikapstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās, un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums, protams, ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēts arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2%, un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākamajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši, ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes oktobrī augsi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā, un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūvē kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo 2 gadu zemākajam līmenim, un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu "Citadeles Index" aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāku rūpniecības pieaugumu nekā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākamā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, "Brexit", Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi.

Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz, un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3–3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.