Zigmārs Atvars: Šī gada ticības dzīves mērķis Apriņķis.lv
- Autors: Zigmārs Atvars
Foto - arhīvs
Grāmatu “Kapelāna pārdomas” sarakstīju pirms vairāk nekā sešiem gadiem, bet ir sajūta, ka pārāk daudz nekas nav mainījies. Joprojām visi meklējam atbildes uz tiem pašiem dzīves pamatjautājumiem: kāds ir dzīves mērķis, kāda būtu pareizā rīcība, vai pastāv augstāks spēks?
Katram no mums ir bijis savs stāsts šo jautājumu atrašanā vai mainīšanā/transformācijā. Kāds ar saprastām atbildēm nodzīvo visu mūžu. Kāds ik pa laikam pilnveido vai pamaina atbildes. Kāds viļas iepriekš saprastajā. Kāds piedzīvo brīdi, kad vēlas teikt: beidzot atradu meklēto! Tik daudz versiju, un, tā kā dzīve vēl nav nodzīvota, garantēt, ka nekas nemainīsies, laikam arī nevaram.
Rakstnieks Varlams Šalamovs pēc divdesmit progresa būvētāju koncentrācijas nometnē pavadītiem gadiem atzinās, ka cilvēka seju ātri vien tur pazaudēja pilnīgi visi ieslodzītie. Izņēmums bijuši tikai ticīgie.
Ticīgajiem ir vēl kāds cits bez paša, kas palīdz saprast dzīvē svarīgāko. Apziņa, ka dzīve nav tikai tiekšanās pēc savu baudu apmierināšanas. Bet ko darīt tad, kad nav pietiekami ēdiena, pietiekami naktsmiera, pietiekami apģērba, pietiekami savas telpas, pietiekami brīvības ceļot, pietiekami iespējas brīvi paust savas domas?
Nesen runāju ar kādu tautieti no Rietumiem. Sarunas laikā viņš minēja, ka mums ir jānovērtē tas, ka dievnamos vēl varam brīvi sludināt Bībelē pausto vēsti – kas ir svētība un kas ir grēks. Viņi – vietā, kur materiāli, liekas, ir labāk, – to vairs brīvi nevar darīt. Ja darītu – būtu risks, ka teiktais kādam nav licis justies komfortabli, un runātājam varētu piespriest ne tikai naudas, bet arī cita veida sodu. Novērtēsim šī brīža situāciju, jo vajadzīgi daži gadi, un tas, kas ir tur, drīz būs šeit. Vēl nav.
Ticīgie tic uz Kungu Jēzu Kristu. Viņiem galvenais galavārda teicējs ir nevis pats vai kāds iecelts vadītājs (uz laiku), bet kāds, kas ir daudz pārāks, – tas, kas ir nemainīgs. Tas, kurš ir pāri laika un teritoriju robežām. Var mainīties situācija, apstākļi, emocijas, bet ir labi pieturēties pie nemainīgā. Tas ir drošs dzīves pamats.
Iespējams, katrs ticīgais arī šajā gadā ir apņēmies veikt kādas lietas ticības stiprināšanai. Biežāk vai vairāk lasīt Bībeli. Vairāk iedziļināties kādā tēmā tieši no Svēto Rakstu skatījuma. Kāds nospraudis mērķi ne tikai mācīties vai saprast, bet izdzīvot ticības dzīvi. Ļoti dažādi.
Ik pa laikam arī es apņemos veikt kādas lietas. Citas sanāk ilgāku, citas īsāku laiku.
Ticības dzīvē šajā gadā vēlos pievērsties svarīgākajam – lasīt un iedziļināties tieši Jēzus sacītajā.
Bībeles teksti dalās prioritātēs – no svarīgākā uz mazāk svarīgo: Jēzus tiešie citāti, evaņģēliju teksti, Jaunās Derības teksts, Vecās Derības teksts. Ir Bībeles eksemplāri, kur Jēzus sacītais ir iezīmēts ar citu krāsu – melna teksta vietā parasti lietota sarkanā krāsa.
Kā ir ar tevi? Ko savas dzīves garīgajā jomā šogad vēlies izdarīt tu?
Novēlu, lai mums visiem šajā gadā, domājot par garīgiem jautājumiem, būtu vēlme saprast svarīgāko. Lai mums katram ir vēlme nevis palikt pie sasniegtā, bet nemitīgi augt. Lai izdodas izveidot tādus savas dzīves garīgās mājas pamatus, ka neatkarīgi no apstākļiem mēs turētos pie nemainīgā – Kunga Jēzus Kristus.
“Tāpēc ikviens, kas šos Manus [Jēzus, – aut.] vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.” (Mt 7:24-25)