Andris Upenieks: Ja ciet, tad no kura gala? Apriņķis.lv
- Autors: Andris Upenieks
Ja tempā veram ciet to, kas nav peļņu nesošs, tad jādomā, ko drīkst un ko nedrīkst ieskaitīt rentabilitātes kategorijās. Citādi varam nonākt līdz veselā saprāta sabrukumam, kas vienā jaukā dienā var nospriest: bērni nav vajadzīgi – sasodīti dārgi izmaksā! Veselais saprāts nedrīkst nojukt līdz tādai plānprātībai, ka ienesīga ir tikai pļaušana, nevis sēšana. Un vēl – par vēlu taupīt, ja būs jau iztērēts viss.
Slēgs pasta nodaļas? Tādi bezmaksas klubiņi pensionētām vecenītēm pilnīgi lieki un pastam sit pa kabatu? Pakas var sūtīt caur pakomātiem? Arī pāri okeānam? Un kur tagad pirkt pastmarkas? Pie iznesīgiem spekulantiem?
Bet! Varbūt kāds vēl raksta savai krustmātei, mātei, vecmāmiņai, vectēvam, kuri nelieto mobilo telefonu! Kāds varbūt aiz tīras mīlestības un cieņas sūta apsveikumus draugam, romantiskai mīlestībai, kad sirdij ļoti vajag? Varbūt kāds īpašā sentimenta uzplūdā pat uzraksta kādu vēstuli pašrocīgi, nevis ar burtu klavierēm, un tie vēl māk rakstīt un lasīt! Kāds vēl abonē iemīļoto avīzi vai nopērk to pastā, reizi dienā izejot arī cilvēkos!
Nu, vai zināt, valdība vai kā jūs tur sauc! Jā, jā, jūs, vadoņi: mēs izmirsim, bet arī jūs dzīvi nepaliksiet tajā tuksnesī, ko paši radāt!
Kāda cita sirds žurnāliste vēl piktāka, bet taisnīga: vai tas neizskatās pēc kaut kāda ļauna, briesmīga iznīcināšanas plāna? Tā ir tā piemuldētā valsts nacionālā drošība? Ne vien laukos, arī citur ātros tempos aizveras slimnīcas, aptiekas, ģimenes ārstu prakses, veikali, kultūras nami, bibliotēkas. Aizklapējas ugunsdzēsēju depo, tagad jau arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests visur nav vajadzīgs! Piemēram, izdots rīkojums par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes darba pārtraukšanu naktīs Tilžā.
Vietējie sarkastiski nikni: fantastiski gudrs lēmums! Naktī? It kā nevarētu slimot un mirt pa dienu! Attālie lauki bez dzelzceļa līnijām un milzum daudziem autobusu reisiem palikuši jau sen. Braucu pa pieklājīgiem ceļiem: gaumīgas autobusu pieturas ar soliņiem, jumtiņiem, bet pašu autobusu nav! Kur varētu iztikt ar mikrobusiņu, tur dzenā milzu laineri ar sešiem pasažieriem, lai pēcāk varētu brēkt, ka neatmaksājas, taisām to maršrutu ciet! Seši cilvēki nav cilvēki! Lai pārvācas uz Rīgu vai prom pavisam!
Nils Konstantinovs sarūgtināts, ka “..viss stūrējas naudas virzienā: skolot bērnus mazās skolās esot dārgi. Bet ko īsti nozīmē dārgi? Ar ko tiek salīdzinātas izmaksas? Līdz šim vienīgie demonstrētie aprēķini bijuši par izmaksām uz vienu bērnu, kur nauda seko bērnam. Bet tas ir tāpat, kā salīdzināt Ķīnas rūpnīcā taisītus māla podus ar Latgales keramiķa podiem. Daži bērni ir trauslāki nekā citi, un tās ir lielākas izmaksas, jo lielākas problēmas. Automātiski slēdzot skolas, patiesībā šīm slēdzamajām skolām nemaz netiek meklēti finansiāli attaisnojumi, risinājumi.”
Nevar nepiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrijas apnicīgā īdēšana tā arī nespēj aprēķināt ne ietaupījumus, ne salāgot tos ar nacionālajiem zaudējumiem tagad un nākotnē. Tas ir tas tuksnesis, kura radītājiem pienāks brīdis izslēgt gaismu arī sev. Varbūt tā pasta reorganizācija jāsāk ar Rīgu, atstājot tur tikai vienu pasta nodaļu: attālums no centra līdz nomalēm neliels, var izbraukāt ar vilcienu, autobusu, tramvaju, trolejbusu, velosipēdu vai kājām aizstaigāt. Rīdziniekiem arī vajag izjust lauku pāķiem ierādīto komfortu!
Bet mazo skolu saglabāšanas kolektei naudas pietiktu atliku likām. Puse ministriju slēdzamas, vairums štata vietu valsts kantoros likvidējamas: Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetus vien izsēž 238 neaizvietojamas sēžamvietas, Valsts ieņēmumu dienestā – ap 4000! Ieguvums būs mērāms ne miljonos, bet miljardos, ar ko varētu celt, nevis graut.