Andris Upenieks: Kuģis bez kapteiņa Apriņķis.lv
- Autors: Andris Upenieks
Foto - arhīvs
Viedokļi saduras gadiem vazātajā pārgudrībā, ko dēvē par izglītības optimizāciju, kurai apakšā tā pati jaunmodīgā “tīkla sakārtošana” ar mazo, “nekvalitatīvo” skolu slēgšanu vien ir. Pirms vēlēšanām visi sola transformēt, investēt, atdzīvināt, piepildīt – arī laukus, pēc tam – ka tik piežmiegt, nožmiegt.
Iegansts jaunā pedagogu finansēšanas modeļa uzspiešanai – švakā kvalitāte, ko reformatoriem visvairāk nāktos attiecināt uz sevi. Bet ērtāk ir gudrot neizpildāmus noteikumus, lai slēgtu ciet ne ar savām, bet pašvaldības rokām, liekulīgi bilstot: mēs jums palīdzēsim...
Skatoties raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, jābrīnās, kā tik augsta ranga izglītības amatpersonām no galvām pēkšņi izvējo tik liela daļa saprāta. Pēc jautājuma, “kas valstī atbild par izglītību?”, iestājas apdullinošs klusums. Kā tā? Skolā par visu atbild direktors, pašvaldībā – pašvaldības vadītājs, uz kuģa – kapteinis! Izglītības kuģis palicis bez kapteiņa, un tas stūrē uz klintīm? Ja izglītības ministre Anda Čakša publiski un ērcīgi paziņo, ka lauku skolas kvalitātē atpaliek par veselu gadu, tad tas ir nopietns apvainojums. Ja ar ironiju, tad sanāk itin komiski.
Atbilstoši Izglītības likumam visas skolas ir akreditētas! Tas nozīmē, ka tās atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā esošā Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Kvalitāte katrai izglītības iestādei jāpierāda obligātajā akreditācijā – reizi sešos gados, par ko skolas maksā pašas. IKVD cenrādis gana nesaudzīgs: piemēram, par vispārējās izglītības iestādes akreditāciju jāšķiras no 2640,40 eiro.
No loģikas izrietoši tagad jāgaida ministres nākamais solis – jāpieprasa paskaidrojums no IKVD par nolaidību izglītības kvalitātes uzraudzīšanā, ja reiz pieļauta tāda situācija, ka mazās skolas pedagoģiskajā procesā atpaliek par gadu! Vai gluži otrādi – IKVD jāvēršas pret Čakšu sakarā ar neslavas celšanu! Pretenzijas arī skolām, jo ministres aizskarošais apgalvojums nebalstās uz faktiem, bet parauts no zila gaisa. Gana izplatīts uzskats, ka no akreditācijām lielas jēgas nav – vien papīru blāķu pārcilāšana. Bet vai to pašu tagad neapliecina arī ministre pati?
Ziņo, ka matemātikas skolotāji asi kritizē bēdīgi slavenā projekta “Skola 2030” ačgārnības – visos klašu posmos! Matemātiķi pieprasa atgriezties pie pārbaudītām mācību metodēm! Ko IZM? Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru veidos darba grupu matemātikas satura pilnveidošanai! Samežģījumi tikai matemātikā? Kur pārējie priekšmeti, kas mokās ar to pašu “Skolu 2030”? Kam nav zināms, ka “darba grupās” noslīkst jebkura jēga? Otrkārt, vai te neizlien izglītības kvalitātes krituma īstais cēlonis, kam nav sakara ne ar lielām, ne mazām skolām? Vai cēlonis nav “Skolas 2030” acīm redzamais brāķis, ko pieļauj pati IZM?
Laikā un vietā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča prasība ļaužu bažas nenoraidīt kā negudras un tumsonīgas. Ir skarbi vārdi, piemēram, ja ar tādu spiedienu un spēku jāīsteno jaunais finansēšanas modelis, tad kā bumerangu varam sagaidīt arī atsitienu. Tieši prezidenta rokās ir sviras, ar kurām apturēt valsts varas, pārvaldes tādu rīcību, kas sabiedrisko domu ciniski atgrūž, saprātīgus piedāvājumus nemeklējot.
Pēc prezidenta iejaukšanās tomēr seko IZM piekāpšanās, ko Čakša par tādu neatzīst, kaut modeļa ieviešana tomēr atlikta uz nākamo gadu. Turklāt miglaini pačalo par it kā izvēli, bet ar nelielu šantāžas piebildi, ka jaunais finansēšanas modelis dos pašvaldībām lielus ieguvumus, jo ar “sakārtotu tīklu” varēšot izvēlēties pāriet uz jauno – dāsno modeli (kas vēl nemaz valdībā nav apstiprināts).
Domburs ļaužu sirdssāpes dēvē par liriku. Tāpēc mazliet lirikas: bērnu, ģimeņu, skolu likteņi nav lirika! Vai tas, ka 23 gadu laikā likvidētas 400 skolas, nav valsts kvalitātes rādītājs?