Dainis Gašpuitis: Cenu kāpuma spiediens normalizējas
- Autors: Dainis Gašpuitis, ekonomists AS "SEB banka"
Foto - arhīvs
Kā gaidīts, gads iesācies ar sparīgu cenu līmeņa pieaugumu. Tā janvārī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,8%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija maksai par mājokli (+0,4 procentpunkti), pārtikai (+0,4 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti).
Gada inflācija janvārī bija 0,9%. Gada laikā lielāko ietekmi uz inflācijas pieaugumu veidoja cenu kāpums pārtikai, alkoholam un veselībai. Savukārt zemāks cenu līmenis bija maksai par mājokli un transportu. Attiecībā uz mājokli jāmin, ka neskatoties uz tarifu kritumu, ir gadījumi, kad zemās temperatūras dēļ rēķini par siltumenerģiju, salīdzinot ar pērno gadu mazinājušies nebūtiski vai pat nav mainījušies.
Tuvākajos mēnešos sezonālo faktoru ietekmē cenu līmenis turpinās lēni pieaugt. To virzīs arī tālāks pakalpojumu izmaksu un arī dažādu tarifu, administratīvā sloga un nodokļu pieaugums, kas vēl tikai stāsies spēkā. Tomēr pieaugums būs lēnīgs, jo to joprojām bremzēs slābā pirktspēja.
Enerģijas cenu dinamika pagaidām nodrošina zināmu stabilitāti, kas atspoguļojas prognozēs. Tomēr perspektīvas ietver augstu risku līmeni, kas iekļauj globālās ekonomikas izaugsme, kara gaitu Ukrainā, notikumus Tuvajos Austrumos, laikapstākļus, negadījumus un sabotāžas iespējas, kā dēļ saglabājas būtisks potenciāls to svārstīgumam.
Atšķirīgi vērtējumi attiecībā uz saspīlējumu Sarkanajā jūrā rāda, ka to ietekme uz inflāciju eirozonā pašreizējā apjomā būs ierobežota 0.1-0.4 procentpunktu apmērā. Tikmēr, piemēram, Vācijas ražotājcenu stabilizēšanās un deflācijas tendences Ķīnas ekonomikā norāda uz deflācijas spēkiem, kas stabilizē un pat spiež mazināt globālo preču cenas. Latvijā, piemēram, “IKEA” ir paziņojis par cenu samazināšanu daudzām precēm.
Grūti novērtēt, cik spēcīgi tas vēl Latvijā patēriņa cenās izpaudīsies. Ja problēmas Ķīnas ekonomikā samilzīs un ECB nogaidīs ar likmju mazināšanu, konfidence ekonomikā vājināsies un šīs tendences pastiprināsies. Savukārt centrālajām bankām izvēloties atlaist bremzes pedāli ātrāk, straujāka patēriņa atgūšanās šīs tendences slāpēs.
Ņemot vērā augstās bāzes ietekmi, maijā inflācija Latvijā varētu ieslīdēt uz mirkli deflācijā. Savukārt šī gada inflācijas prognoze ir 1,4%.