Pāvils Brūvers. Adventa laika četras sveces ^{Apriņķis.lv}

Aizvadītajā svētdienā Adventa vainagā esam iedeguši pirmo svecīti, ko tradicionāli dēvē par praviešu sveci. Tā aicina atskatīties uz seno praviešu pasludinājumiem par gaismas nākšanu pasaulē, kā pravietojumi piepildījušies pasaules vēsturē. Atskatoties pagātnē, mēs varam izvērtēt arī savas tautas, sava novada, savas ģimenes un arī paša personīgi noieto ceļu – kā tajā atklājušies Dieva darbi, ko esam piedzīvojuši un pārdzīvojuši. Šajās pārdomās atradīsim gan prieku, gan arī bēdas. Par priekiem pateicamies, un ir labi, ja nevairāmies arī no zaudējumu, neveiksmju un bēdu pieminēšanas. Advents tam ir labs laiks, kad visas nelaimes, bēdas un likstas varam aplūkot gaidāmajā Ziemsvētku gaismā, kurā izklīst visa tumsa, iznīkst viss ļaunais, zemiskais. Arī mūsu satrauktā sirds tajā var gūt mierinājumu, ievainotā dvēsele – saņemt dziedināšanu.

Otro Adventa sveci dēvē par eņģeļu sveci. Tā atgādina, ka šī pasaule, arī mūsu Latvija, nav atstāta pašplūsmā, bet Dievs, sūtot savus eņģeļus gan kā vēsts nesējus, gan brīdinātājus, gan palīgus, aizvien par mums rūpējas, aizvien vada mūs pie patiesības gaismas. Trešā ir ganiņu svece. Kad eņģeļi Betlēmes ganiem pasludināja vēsti par pasaules glābēja dzimšanu, tie devās meklēt silītē gulošo Jēzu. Šī svece mudina arī mūs paklausīt vēstij, ko esam saņēmuši, celties, iet un meklēt Ziemsvētkos pasaulē nākušo Dieva Dēlu. Ceturtā ir Betlēmes svece. Tā aicina atvērt savu sirdi kā Betlēmes silīti Ziemsvētkos dzimušajam Dieva Dēlam. 

Šobrīd, lai ļaudīm palīdzētu sagatavoties Ziemsvētkiem, daudzviet tiek atvērti tirdziņi. Ar svētku mūziku, dažādām atrakcijām, interesantām precēm, īpašiem gardumiem tie aicina ļaudis ienākt, pirkt dāvanas un priecāties. Viens otrs pret to iebilst, norādot uz Adventa laika būtību – klusām pārdomām. Un tomēr, varbūt šāds tirdziņš kādam ir vienīgais, kas atgādina par šo laiku, kas atver sirdi Ziemsvētku gaismai. Adventa laiks nav domāts, lai mēs sevi mocītu, bet gan lai atrastu vislabāko veidu, kā paēdināt un iepriecināt savu dvēseli. Gudrais Salamans saka: "Tā es atzinu, ka cilvēkiem nav nekā labāka kā priecāties un labi justies savas dzīves laikā, pievienodams tam tomēr atzinumu,  ka tā tomēr ir Dieva dāvana, ja cilvēks, neraugoties uz nepārtraukto sava mūža piepūli, tomēr ēd, dzer un nereti pat dzīvi arī bauda." Tā arī tirdziņi ar dažādiem gardumiem un priekiem var kļūt par pamudinājumu atcerēties Dievu un Viņa lielo dāvanu Ziemsvētkos – to gaismu un cerību, ko pasaulē ienesis Ziemsvētkos dzimušais Jēzus Kristus. 

Lai Dievs dod, ka šādā vai tādā veidā mēs izmantojam Adventa laiku un sagatavojam savu sirdi Ziemsvētku gaismai, kas nāk, lai tā var mūs apgaismot un palīdz mums labāk saprast šo pasauli, pašam sevi, savu tuvāko un lai mēs ar prieku un gaišām domām varam iet tālāk dzīvē un paveikt to, kas paveicams.