Mārtiņš Āboliņš: Aizvadītā gada vājās ekonomikas izaugsme jūtami ietekmē arī darba tirgu
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS "Citadele banka"
Foto - arhīvs
Bezdarbs Latvijā saglabājas vēsturiski zemā līmenī, tomēr aizvadītā gada vājās ekonomikas izaugsmes un nelielā ekonomikas krituma ietekme jūtama arī darba tirgū, un pērnā gada nogalē Latvijā ir nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2023. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā palielinājās līdz 6,8 % no 6,5 % 3. ceturksnī.
Bezdarba pieaugums gada nogalē gan ir ierasta sezonāla parādība, kas saistīts ar zemāku aktivitāti būvniecībā un lauksamniecībā, un kopš oktobra par aptuveni 4 tūkstošiem cilvēku ir pieaudzis arī reģistrēto bezdarbnieku skaits. Tomēr ne viss bezdarba kāpums ir saistīts ar sezonāliem faktoriem, jo 4. ceturksnī bezdarbs Latvijā bija par 0,1 % augstāks nekā pirms gada. Latvijas ekonomikā šogad atkal ir gaidāma izaugsme, līdz ar to bažām par plašāku bezdarba pieaugumu šobrīd nav pamata.
Latvijas darba tirgū šobrīd ir beidzies ļoti aktīvais periods pēc pandēmijas beigām, kad ekonomika atsāka normāli funkcionēt, daudzi uzņēmumi meklēja darbiniekus un bija jūtams akūts to trūkums. Pēdējā pusotra gada laikā darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi, un šobrīd aptaujās ievērojami mazāks uzņēmumu īpatsvars darbinieku trūkumu min kā galveno attīstību ierobežojošo faktoru.
Šobrīd lielāks izaicinājums uzņēmējiem ir vājš pieprasījums, it īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā, un līdz ar inflācijas kritumu arī uzņēmumu finanšu rādītāji vairs tik strauji neaug. Līdz ar to pērn bezdarba līmenis ir pieaudzis starp cilvēkiem ar vidējo vai nepabeigtu vidējo izglītību, savukārt starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību bezdarbs turpina samazināties.
Uzņēmēju aptaujas pēdējos mēnešos norāda uz ekonomikas stabilizāciju eirozonā, apsteidzošie indikatori ļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos rūpniecībā un transportā, un pēc mūsu prognozēm Latvijas ekonomikā šogad ir gaidāma mērena izaugsme. Vienlaikus procentu likmju kāpuma dēļ situācija būvniecības nozarē Eiropā ir sarežģīta un būvniecības apjomi Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā un citās valstīs šogad varētu samazināties. Šajās valstīs strādā arī daudz cilvēku no Latvijas, un bezdarba pieaugums Skandināvijā varētu nozīmēt, ka daļa strādājošo vismaz uz laiku varētu atgriezties Latvijā.
Arī Latvijā 2024. gadā privātā sektora pieprasījums būvniecībā būs vājāks nekā pērn, tomēr Latvijai šobrīd ir pieejams liels apjoms ES fondu investīciju un valsts budžetā ir ieplānots investīciju pieaugums, lai gan Finanšu ministrija ir norādījusi, ka pastāv risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju.
Pēc manām prognozēm, bezdarba samazinājums varētu būt pavisam neliels un vidējais bezdarbs Latvijā šogad varētu būt 6,4 %. Turpmākajos gados bezdarbs Latvijā gan noteikti turpinās samazināties demogrāfisko procesu dēļ – jauniešu, kas ik gadu ienāk darba tirgū, ir ievērojami mazāk, nekā cilvēku skaits, kas katru gadu sasniedz pensijas vecumu.
Ukrainas bēgļu iekļaušanās darba tirgū uz laiku ir palielinājusi darbaspēka pieejamību, taču ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk un turpmākajos gados mums atkal ir gaidāms strukturāls darbinieku deficīts. Tas noteikti ir galvenais iemesls, kādēļ šobrīd bezdarbs nepieaug, neraugoties uz vājo izaugsmi, kurai atsākoties, darbiniekus atrast būs grūti.