Dainis Gašpuitis: Darba iespējas pamazām uzlabosies
- Autors: Dainis Gašpuitis, "SEB bankas" ekonomists
Foto - arhīvs
2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis pieauga par 0,3 procentpunktiem un bija 6,8%. 2023.gada beigās bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.
Diemžēl vājā ekonomiskā aktivitāte atsaucas darba tirgus tendencēs. Neliels bezdarba pieaugums bija gaidāms un tas gada pirmajos mēnešos varētu vēl turpināt pieaugt. Taču turpmāk, lai arī nenoteiktības līmenis būtiski nemazināsies, nosacījumi ekonomiskās izaugsmei pamazām uzlabosies un veidos nosacījumus nodarbinātības pieaugumam.
Otrajā ceturksnī aktivizēsies sezonālie darbi. Ļoti būtisku ietekmi uz bezdarba rādītājiem veidos būvniecības nozare, kuru, savukārt, noteiks ES fondu ieplūdes intensitāte. Lai arī pozitīvās vēsmas būs pakāpeniskas un nevienmērīgas, uzņēmēji, cik spēs, izvairīsies atlaist darbiniekus. Darba devējiem ir Covid perioda pieredze, kad pēc sarežģītā posma, iepriekšējos darbiniekus piesaistīt vairs nebija iespējams un bija jāalgo darbinieki par augstāku samaksu.
Tikmēr darbaspēka izmaksu spiediens turpinās milzt, jo piesardzīgā investīciju aktivitāte ietekmē produktivitātes pieauguma iespējas. Daudzviet eirozonā tā krīt un uzturēt darbinieku algu kāpumu uz peļņas rēķina nav ilgtspējīgs solis.
Kopumā darba tirgus soli pa solim aktivizēsies, visticamāk, pārliecinošāk to ieraudzīsim 2025.gadā. Tomēr, lai būtiski paaugstinātu nodarbinātības līmeni un mazinātu bezdarbu, nepieciešamas būtiskas investīcijas strukturālā bezdarba novēršanai.
Īpaši svarīgs jautājums ir jauniešu un vecāka gada gājuma iedzīvotāju iesaiste darba tirgū. Tādēļ situācija, kad no vienas puses ir daudz brīvu vakanču un no otras ir pietiekami daudz darba meklētāju, tai skaitā reģionālajā griezumā, saglabāsies. Krievijas kara ietekme un nevienmērīgā eksporta atgūšanās turpinās ietekmēt darba tirgu.