Mārtiņš Āboliņš: Darba samaksa nevar augt bez ekonomikas
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas ekonomika faktiski nav augusi, taču darba tirgu un algu dinamiku Latvijā tas pagaidām nav būtiski ietekmējis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, darba samaksa Latvijā turpina strauji palielināties, un 2023. gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,6 % salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo ceturksni, sasniedzot 1610 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pērn kopumā darba samaksa Latvijā pieauga par 11,9 %, un vidējā darba samaksa ir jūtami augusi visās tautsaimniecības nozarēs.
Augstā inflācija pēdējo divu gadu laikā, vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un ienākumu konverģence ar Eiropas līmeni turpina virzīt algu pieaugumu Latvijā, un arī šogad algas Latvijā noteikti turpinās aug. Tomēr bez ekonomikas izaugsmes tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs.
Straujais ienākumu kāpums kontrastē ar vāju patēriņu
Neraugoties uz to, ka inflācija pērnā gada nogalē noslīdēja jau zem 2 % un bezdarbs Latvijā pērn saruka no 6,9 % līdz 6,5 %, apgrozījums tirdzniecībā Latvijā pērn samazinājās un, kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, maksājumu karšu apgrozījums Latvijā šī gada janvārī pieauga vien par 3,4 % salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri. Manuprāt, straujais inflācijas lēciens 2022. un 2023. gadā radīja situāciju, kurā cenas sākotnēji pieauga daudz ātrāk nekā ienākumi un mājsaimniecību finanšu situācija pasliktinājās. Tādēļ patēriņa pieaugums 2023. gadā bija ļoti vājš, mājsaimniecību noguldījumi bankās neauga un palielināja patēriņa kredītu izmantošanu.
Tomēr šobrīd ir pazīmes, ka ienākumu pieaugums sāk noķert jauno cenu līmeni. Līdz ar to patērētāju noskaņojums Latvijā un Lietuvā pēdējos mēnešos ir ievērojami uzlabojies, un decembrī Latvijā atkal pieauga mājsaimniecību noguldījumi komercbankās. Tas kopā ar zemo inflāciju ir pozitīvs signāls tirdzniecībai un citām iekšējā patēriņa nozarēm 2024. gadā.
Vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt
Pēc manām prognozēm, vidējā darba samaksa Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 7 %, lai arī darba tirgū nedaudz, bet tomēr ir jūtama vājākas ekonomikas izaugsmes ietekme. Piemēram, uzņēmēju aptaujas liecina, ka pēdējā gada laikā samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuriem galvenais attīstību ierobežojošais faktors ir darbinieku trūkums.
Lielākais izaicinājums uzņēmumiem šobrīd ir vājais pieprasījums, īpaši rūpniecībā, tirdzniecībā un loģistikā. Šajās nozarēs algu pieaugums šogad, visticamāk, nebūs tik liels, tomēr bezdarbs ir zems un spiediens celt algas ir liels. Tāpat, saskaņā ar valsts budžeta plāniem, sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa 2024. gadā pieaugs par vairāk nekā 10 %.
Straujš algu kāpums bez ekonomikas izaugsmes nav ilgtspējīgs
Straujais algu kāpums bez ekonomikas izaugsmes pagaidām nav atstājis negatīvu ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, un eksporta kritums pērn lielā mērā saistīts ar vāju ārējo pieprasījumu. Taču pašreizējais algu pieaugums Latvijā noteikti nav ilgtspējīgs vidējā termiņā.
Algu īpatsvars Latvijas IKP jau šobrīd pārsniedz vidējo Eiropas Savienības līmeni, un pie pašreizējām tendencēm tuvākajā laikā algu īpatsvars ekonomikā būs viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Pēc manām prognozēm šogad Latvijas ekonomika atkal augs, taču pieaugums nebūs ļoti straujš un varētu būt ap 2 %. Tādēļ ir risks, ka algu pieaugums šobrīd notiek uz investīciju un cenu palielināšanas rēķina. Tas kaitē izaugsmei, un daudzās jomās cenu līmenis Latvijā jau ir vai nu Eiropas Savienības līmenī, vai tālu no tā vairs neatpaliek. Tādēļ būtisks tālāks algu kāpums uz inflācijas rēķina, visticamāk, vairs nav iespējams, un ir daudz vairāk jādomā par produktivitātes celšanu.
Arī valsts budžetā daudzās nozarēs ir nenoliedzama vajadzība palielināt finansējumu, tomēr turpmākajos gados iespējas to darīt būs ierobežotas. Inflācija ir būtiski samazinājusies un katru gadu par vairāk nekā 1 miljardu eiro palielināt valsts parādu ar budžeta deficītiem arī ir riskanti. Tādēļ arī valsts pārvaldē darba samaksas kāpums bez efektivitātes uzlabojumiem nevar turpināties.