Pāvils Brūvers: Dusmoties ir veselīgi Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers
Foto - arhīvs
Sena paruna vēsta, ka pasaule vēlas tikt piekrāpta. Vērojot pasaules attieksmi pret agresīvo Krievijas režīmu un karu Ukrainā, šķiet, ka šī senā paruna joprojām ir aktuāla. Daudzi ir iekrituši uz Kremļa propagandu. Daudzi neko nav mācījušies no pagājušā gadsimta vēstures un nav gatavi spert apņēmīgus soļus, lai apturētu Krievijas noziedzīgā režīma agresiju, kas apdraud pasauli. Vieni aicina iesaldēt konfliktu Ukrainā un sākt miera sarunas, jo tikai tā varot atrisināt šo asinsizliešanu. Citus no apņēmīgas rīcības baida Krievijas draudi lietot kodolieročus.
Nesen Vācijas televīzijas debatē žurnālisti centās rast atbildi uz jautājumu, kāpēc Vācija tomēr nedos ukraiņiem spārnotās raķetes ”Taurus”. Publikai atzinīgi aplaudējot, viņi nonāca pie atziņas, ka ukraiņiem nevar dot tik tālas darbības ieročus, jo tie spēj aizsniegt mērķus Krievijā. Tas varot pamudināt Krieviju vērsties pret Vāciju ar kodolieročiem, bet vācieši nevarēs kodoluzbrukumu atvairīt, jo Vācijas bruņotajos spēkos kodolieroču nav.
Tai pašā laikā vairāku NATO valstu vadītāji izsaka aicinājumus gatavoties karam ar Krieviju tuvāko astoņu gadu laikā, un tas nozīmē tikai vienu – viņi rēķinās ar Krievijas uzvaru Ukrainā. Britu militārais eksperts Dr. Džeks Vatlings saka: ja Rietumu atturība militārajās piegādēs Ukrainai turpināsies līdzšinējā līmenī, krievi savus plānus tur piepildīs līdz 2026. gadam.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks nesenā sarunā “Delfi TV” raidījumā “Kāpēc” teica, ka neesot saprotama Rietumvalstu loģika – gatavoties karam pēc trim līdz pieciem gadiem tā vietā, lai uzvarētu karā, kas notiek jau šobrīd. Jāpiebilst, ka tas patiesi daudziem nav saprotams. Rietumvalstu politiķu atrunas reizēm rada ne mazākas dusmas, kā Krievijas propagandas absurdie vēstījumi. Bet, kā atzīst psihologi, dusmot esot veselīgi, jo tas palīdz saskatīt, ka kaut kas nav kārtībā. Dusmas rosina ar to nesamierināties un rīkoties, lai kaut ko mainītu.
Lai arī mēs nevaram nedz ietekmēt spārnoto raķešu “Taurus” piegādes Ukrainai, nedz arī apturēt Krievijas propagandas melu izvirdumus, tomēr mēs katrs ar savu personīgo attieksmi varam tam turēties pretī un ar savu rīcību savu iespēju robežās vājināt Krieviju un stiprināt Ukrainu. Nekad nevar zināt, tieši kurš mazais darbiņš, ko esam paveikuši, var izrādīties tas kritiskais posms, kas savieno liela, nozīmīga darba ķēdi.
Daudzi no mums ir uzņēmuši ukraiņu bēgļus, daudzi ir ziedojuši un joprojām ziedo Ukrainas karavīru atbalstam, daudzi paši ir devušies uz Ukrainu, lai atbalstītu viņu cīņu, daudzi piedalās ierakumu sveču pagatavošanā un nodarbojas ar dažādas tehnikas sagādi. Tie visi ir šo dusmu pozitīvie augļi, kuru patiesais lielums un nozīme atklāsies vien tad, kad Ukrainā būs iestājies miers un Krievija būs kļuvusi par civilizētu valsti ar visādā ziņā dziedinātu sabiedrību.
Tā ir garīga cīņa. Krievija ir smagi slima, slimi ir tās vadītāji, slims ir diktators Putins. Nav iespējams, ka cilvēki ar veselu saprātu būtu spējīgi uz tādiem briesmu darbiem, uz tādu bezjēdzīgu iznīcināšanu un miermīlīgu cilvēku mocīšanu, tajā pašā laikā izplatot absurdus murgus par Ukrainu un pārējo pasauli.
Izrādās, ka līdzīgā situācijā ir bijuši ļaudis arī pirms dažiem tūkstošiem gadu, un tas, kā viņi saskatījuši risinājumu, ir izteikts dziesmā Bībeles 78. psalmā: “Es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta, jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas… Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas. Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas… Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai, tiekāms es iedziļinājos Dieva noslēpumos un kļuvu uzmanīgs uz to, kāds gals viņus sagaida. Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā. Cik pēkšņi viņi tiek iznīcināti, aizrauti projām un izbailēs dabū galu! Kā sapnis, kas uzmostoties ir zudis, tā Tavā priekšā, ak, Visuvarenais, Tev ceļoties, viņu tēli būs pēc Tavas pavēles pazuduši.”